271. Dieva vārds... Kā tas top svētīts?


:: e - POLEMIKA :: / e-POLEMIKA

 Nāves grēks - Kas ar to domāts?

Lapa  Lapa 1 no 3:  1  2  3  Tālāk »
e-autors Ziņa
talyc
e-kardināls
#1 Nosūtīts: 1.09.2012 15:02
  


...Ja kāds redz savu brāli darām grēku, kas nav nāves grēks, tas lai lūdz Dievu, un Viņš tam dos dzīvību, proti, tādiem, kas nedara nāves grēku. Ir nāves grēks, par to es nesaku, lai lūdz. (1.Jņ. 5:16)

Katra netaisnība ir grēks, bet ir grēks, kas nav nāves grēks.(1.Jņ. 5:17)


_____________________
...ne pret, ne par, bet ar...
talyc
e-kardināls
#2 Nosūtīts: 1.09.2012 15:10   Laboja talyc
  


Šīs diskusijas mērķis ir apdomāt jautājumu par to, uz ko vairāk attiecināma nominācija "nāves grēks"
a) vai darbība/bezdarbība kuras sekas kādam izraisa nāvi
b) dvēseles stāvoklis, kurā kādam neiespējams pieņemt grēku piedošanu


_____________________
...ne pret, ne par, bet ar...
talyc
e-kardināls
#3 Nosūtīts: 7.09.2012 11:19   Laboja talyc
  


Un fokusējoties uz "b)" varam pārdomāt iemeslus šādai kāda nespējai pieņemt žēlastību
... grēka neatzīšana (nav ko piedot)
... Kristus neatzīšana (nav kam piedot)
... draudzes neatzīšana (nav kur saņemt)


_____________________
...ne pret, ne par, bet ar...
Janis Karklins
e-baznīcēns
#4 Nosūtīts: 9.09.2012 11:54
  


...un varbūt vēl tāda doma, ka spēlēšanās ar Dieva vārda pantiem vai izrāvumiem, nevis esot Dieva vārda būtībā, patiesībā un kopumā, noved pie "nāves grēka"...
Vai tad kristīgā ticība nav dinamika? Kur jābūt visam, nevis, kā šodien baznīcā sastopam kādas īpaši izceltas dāvanas un uzliekot uz tām uzsvarus, kā piemēram - galvenais ir lūgt; galvenais ir runāt mēlēs; galvenais ir kalpot u.t.t.
Līdz ar to arī pazaudējam īsto fokusu un asumu, kam ir jābūt uz Kristu, nevis uz blakus lietām vai dāvanām, vai tad nav tā, ka dāvanas mums ir dotas tikai un vienīgi tāpēc, lai viss fokus būtu likts uz Kristu?!

jean
e-baznīcēns
#5 Nosūtīts: 10.09.2012 18:00
  


vakar draudzē lasot Hemnica Enhiridioni bijām nonākuši līdz sadaļai par nāves un ikdienišķajiem grēkiem.

Tomēr man šķiet, ka šeit dogmatikā ar nāves grēku tiek saprasts kaut kas cits, nevis tas, ko apustulis Jānis nosauc par nāves grēku. Varbūt apustulis Jānis šeit domājis grēku pret Svēto Garu, par ko vairs nevajadzētu lūgt? (par to nākamā sadaļa Enihiridionī)

Jebkurā gadījumā, manuprāt, realitātē nodalīt, kurš ir nāves grēks, bet kurš ikdienišķs grēks, ir gandrīz neiespējami. Visdrīzāk vēlāk to apjauš pats grēcinieks, kad viņš atgriezies paīstam, ka kādā grēkā viņš bijis iesēdies (ar muti un ārēji citu priekšā "atgriežoties", bet sirdī paturot kādu konkrētu grēku sev mīļu un patiesībā paturot sevī vēlmi palikt šai grēkā un turpinot to).

Bībeles klasika šai jautājumā ir Dāvida grēkā krišana ar Batsebu un "likumīgā" atbrīvošanās no viņas likumīgā vīra. Šai laikā Dāvids joprojām ārēji palika kā Israēla ķēniņš un Dieva vīrs. Iespējams kādi gāja un norādīja viņam par viņa bīstamo stāvokli un iespējamo atrašanos nāves grēkā, tomēr kādu laiku (gadu vai vairāk) viņš palika šai neatgriezīgajā stāvoklī (lielākajai daļai apkārtējo gan noteikti šķita, ka Dāvids ir atgriezies un mierā ar Dievu arī šai laikaposmā), par kuru luterāņu dogmatiķi saka, ka, ja Dāvids būtu miris šai laikā, viņš nonāktu ellē.

Tomēr arī jāsaprot, ka grēka smagums nav tas lielums, kas nosaka vai cilvēks ir nāves grēkā, vai arī ne.

Ārēji noteikti to nepateiksi, kā Luters šķiet iepriekšējās svētdienas sprediķī pats atzina: ārēji viņš un farizejs dzīvo identisku dzīvi, pat abi lūdz Dievu, abi slavē Dievu (un pēc būtības pat Dievs ir tas pats), bet viens nāk Dieva priekšā kā necienīgs ubags bez darbiem vienīgi ticībā, otrs blakus ticībai nolicis arī savus darbus, iedomādamies, ka arī tie nepieciešami pestīšanai. Vienu Dievs mīļi pieņem, otru noraida... Kaut ārēji NEKAS neatšķiras šo divu cilvēku rīcībā.

Tā arī ir iespējams ar tiem nāves grēkiem. Blakus jautājums šai tēmā par nāves grēkiem, būtu dzīvošana atklātā grēkā.

Kas tas tāds? Jo par to, kas notiek sirdī, cilvēks otru nevar tiesāt, bet par tā sauktajiem atklātiem grēkiem otrādi - nedrīkst klusēt, bet jārunā kā mūsu Kungs māca Mt. 18 ...

talyc
e-kardināls
#6 Nosūtīts: 12.09.2012 15:49   Laboja talyc
  


Jā, J.K. un jā jean un manuprāt 'nāves grēka ķertie' nav vis atklāti-neticīgie (jo tādi tomēr ir konfrontēti ar savu sirdsapziņu), bet tie droši "ticošie" par kuriem ir lieki lūgt, jo tie mācību atgrūž un žēlastību min ar kājām

tāds, kurš zina, ka viņš grēko un tomēr turpina grēkot arī skaidri zina, ka viņš iet pazušanā un tas sagrauž viņa sirdi un dvēseli un tādus mēs atstājam sātana samaitāšanai un tomēr turpinam par tiem aizlūgt, lai (ja tas iespējams), beigās pie miesas galīgi no sātana sakauts, (tomēr varbūt atgriežas) savu dvēseli saglābj.


_____________________
...ne pret, ne par, bet ar...
jean
e-baznīcēns
#7 Nosūtīts: 13.09.2012 16:14
  


par "lieki lūgt" -- M. Hemnics Enhiridionī kaut arī apskata jautājumus par nāves grēkiem un grēku pret Svēto Garu, kā arī par lūgšanu, tomēr šo Rakstu vietu - Jņ. 5:16 - nekur nepiemin. Kaut kāds iemesls tam ir...

Lūgšana ir atsevišķa tēma.

Vai tiešām tu esi cītīgi lūdzis Dievu par kādu konkrētu cilvēku, un tagad sapratis, ka ir "lieki lūgt"?? Vai arī tu runā in abstracto?

Hemnics: "Tādējādi pēc tā, ka Dievs pasludina pār kādu savu tiesu ar neatgriezenisku nāvi šajā grēkā, var vislabāk un visnoteiktāk spriest par grēkiem pret Svēto Garu, kas netiks piedoti."

talyc
e-kardināls
#8 Nosūtīts: 17.09.2012 12:42   Laboja talyc
  


Kas nav ar Mani, tas ir pret Mani, un, kas ar Mani nesakrāj, tas izkaisa. Tāpēc Es jums saku: ikkatru grēku un ikkatru zaimošanu cilvēkiem piedos, bet Gara zaimošanu nepiedos. Un, kas ko runā pret Cilvēka Dēlu, tam tas tiks piedots; bet, kas ko runā pret Svēto Garu, tam tas netiks piedots ne šinī, nedz nākošā mūžā. Padarait koku labu, tad arī viņa augļi būs labi, vai padarait koku nelabu, tad arī viņa augļi būs nelabi, jo koku pazīst no viņa augļiem. Jūs odžu dzimums, kā jūs varat labu runāt, paši ļauni būdami? Jo no sirds pilnības mute runā. Labs cilvēks izdod no labā krājuma labu, un ļauns cilvēks izdod no ļaunā krājuma ļaunu. Bet Es jums saku: par ikkatru veltīgu vārdu, ko cilvēki runās, tiem būs jāatbild tiesas dienā; jo pēc saviem vārdiem tu tiksi taisnots, un pēc saviem vārdiem tu tiksi pazudināts." (Mt. 12:30-37)

Un, kad daudz tūkstošu ļaužu sapulcējās, tā ka cits citu tikko nesamina, tad Jēzus iesāka sacīt Saviem mācekļiem: "Sargaities no farizeju rauga, tas ir, no viņu liekulības. Bet nekas nav apslēpts, kas netiks atklāts, un nekas nav nezināms, kas nenāks gaismā. Tāpēc visu, ko jūs esat teikuši tumsā, to dzirdēs gaismā, un, ko jūs ausī esat čukstējuši istabā, to sludinās no jumtiem. Jums, Saviem draugiem, Es saku: nebīstieties no tiem, kas nonāvē miesu un pēc tam vairs nespēj neko darīt. Es jums teikšu, no kā jums būs bīties: bīstieties no tā, kam ir vara nonāvēt un pēc tam iemest ellē. Tiešām Es saku: to bīstieties. Vai piecus zvirbuļus nepārdod par divām artavām? Un neviens no tiem nav aizmirsts Dieva priekšā. Tāpat arī jums visi galvas mati ir skaitīti. Nebīstieties, jūs esat vairāk vērti nekā daudz zvirbuļu. Bet Es jums saku: katru, kas Mani apliecinās cilvēku priekšā, to arī Cilvēka Dēls apliecinās Dieva eņģeļu priekšā; bet, kas Mani aizliegs cilvēku priekšā, tas taps aizliegts Dieva eņģeļu priekšā. Un katram, kas teiks ko pret Cilvēka Dēlu, tam to piedos. Bet tam, kas zaimos Svēto Garu, to nepiedos. Kad tie nu jūs vedīs savās sinagogās valdības iestāžu un valdnieku priekšā, nerūpējieties par to, kā jūs sevi aizstāvēsit jeb ko teiksit, jo Svētais Gars jūs mācīs tai brīdī, ko jums būs runāt." (Lk. 12:1-12)


_____________________
...ne pret, ne par, bet ar...
talyc
e-kardināls
#9 Nosūtīts: 17.09.2012 13:18   Laboja talyc
  


tad nu lūk, kas man no šā iznāk:
1. Kristieša uzdevums ir apliecināt Jēzu cilvēku priekšā (kas tā darījis, to arī Cilvēka Dēls apliecinās Dieva eņģeļu priekšā)
2. Sludināšanas divi riski ir nāve vai nāve:
a) Ja bezrūpīgi sludināsi tā, kā svētais Gars tevi tai brīdī mācīs - cilvēki tavu muti provēs aizbāzt - tevi nokaus (kā nelieti, neprāti vai zaimotāju)
b) Ja sludināsi pēc tā kā cilvēkiem ausis niez - varbūt gūsi no tiem pat atzinību par liekulību, bet tiksi pazudināts ellē.
3. Viens nebīstas un otram nav jābīstas. Nebīstieties! ... nebīsties! Un tā nu katrs sludinātājs tiek nostādīts izvēles priekšā: - nebīties viena vai otra sludināšanas veida (un gala rezultāta).


_____________________
...ne pret, ne par, bet ar...
Janis Karklins
e-baznīcēns
#10 Nosūtīts: 17.09.2012 14:26
  


Realitāte, katram mums ir sava izvēle un atbildība, bet vai ir jālūdz piemēram par LELB svarīgajiem putniem- Vanagu un Rubeni???

Lapa  Lapa 1 no 3:  1  2  3  Tālāk »
...bet es teikšu tā:
Krāsas izvēle 


» e-baznīcēns  » Parole 
Vienīgi e-baznīcēni te var rakstīt. Vispirms precīzi ieraksti savu e-vārdu & paroli vai REĢISTRĒJIES.
 
⇑Augšup