309. Kas dod kristībai glābjošu spēku?


:: e - POLEMIKA :: / e-POLEMIKA

 Kas ir pilsonis, kas ir Latvija, kas ir latvietis?

Lapa  Lapa 1 no 7:  1  2  3  4  5  6  7  Tālāk »
e-autors Ziņa
talyc
e-kardināls
#1 Nosūtīts: 7.09.2015 16:33   Laboja talyc
  


Kāda nozīme pilsonībai?

- - -

Kur jūs domājat palika lielās PSRS mašinērijas zobratiņi - LPSR funkcionāri?
Kur palika cienījami-godājamie LPSR pilsoņi? Vai tie izgaisa? Vai emigrēja uz Krieviju?

Nē, mīļie - adaptējās! Pār-tautiskojās, pār-Eioropeizējās. Te pat jau mēs mīļie esam, (tie paši vēži tikai citā kuļķenē) viens par otru nacionāl-patriotiskāks, cienījamāks, latviskāks.
Pilnas ministrijas mums ar kangaru bērneļiem, nezāļu-atvasēm.

- - -

Vai jābrīnās par par bezdievības augļiem, kas dīguši no ateisma sēklām?


_____________________
...ne pret, ne par, bet ar...
talyc
e-kardināls
#2 Nosūtīts: 7.09.2015 23:49   Laboja talyc
  


Taču tas ko es vēlos še apspriest ir pati latvietība kā tāda.
Gribu apcerēt latvju tautas pašapziņu, parušinoties gar mūsu kultūr- vēsturiskajām saknēm.
Kas tad ir tas (kopš kura laika) ..., kas liek/ļauj mums lepoties ar vārdu "Latvietis"?

- - -

Dīvaini, bet tieši kristietība (sākotnēji nīstā, svešu tautu ievazātā, svešādā un ar varu uzspiestā) ir vistiešākais latvietības iemesls


_____________________
...ne pret, ne par, bet ar...
Janis Karklins
e-baznīcēns
#3 Nosūtīts: 8.09.2015 18:48
  


Jā, tikai kristietībai arī ir dažāda vēsture. Daudz protams nezinu, bet man patika Roberta Feldmaņa lekcijas "Latvijas baznīcas vēsture".
Cik šī diskusija ir aktuāla kristietības kontekstā?

talyc
e-kardināls
#4 Nosūtīts: 8.09.2015 22:32   Laboja talyc
  


Jā, tieši tevis norādīto grāmatu (ikvienam latvietim) iesaku lasīšanai šīs tēmas sakarā
Jā, šī nav varbūt pati aktuālākā tēma kristietim (vien apakštēma sadaļā 'dienišķā maize'), bet latvietim, kas domā ka ir kristietis, šo to var būt ir noderīgi pārdomāt.

- - -

Latvieša unikalitāte veidojusies vismaz trīs atšķirīgos veidos interpretētas kristīgās mācības iespaidā.

Padomājiet paši, kādas ir izdzīvošanas iespējas sadursmes vietā, kur krustojas trīs frontes? [Tā mūsdienu Latvijas valsts pati par sevi ir visnotaļ unikāls gadījums pasaules vēsturē]. Pati teritorija, ko mūsu senči apdzīvoja bija visu šo dažādo pretspēku province (no vienas puses izšķirošais kaujas lauks, no otras puses - nosacīti mazsvarīgs).

Tie, kas mēs esam kā tauta (mazais atlikums / atbirums / saslaukas) no šīs un tuvējo zemju saknēniešiem, jeb (pirmskristianizācijas/ pirmspasauleskaru un pirmspadomijas laiku) pamatsastāva, nevaram īpaši lepoties ar savas spriest-spējas dziļumiem.

Ko gan tas mums šodien dod, ja šeit reiz bija dižgari, vadoņi, varoņi, cīnītāji un vis-tādi vīri ar vārdu no kuriem vien gēnos ir liecības atblāzma? (taj's pašos gēnos pa virsu ir ierakstīts arī "sakauto, apspiesto, paverdzināto" pēctecības kods).

Latvieša daba(dabiskā) ir savtīgums, skaudība, viltība kas pārklāta ar liekulību (var būt vēl drusku kas no spītīguma un stūrgalvības apakšā..). Kāpēc tā? - Jo visi tie, kas bija tieši, drosmīgi, nesavtīgi un visā citā ziņā taisni - tie īsākā vai garākā laika periodā tika nokauti vai aizgāja pasaulē (piemēram, ar augsti paceltu galvu)... paliekot (vai pat nepaliekot) par ex-latviešiem.

Būt kungiem savā zemē - tas nenozīmē notriekt sava mirušā (vai nokautā) ex-kunga bagātību krājumus, bet gan rūpēties par zemi (pēc labākās iespējāmās metodes) un par zemes augļiem.

Minjoni (kalpa dvēseles) meklē sev vadoni, kam sekot (paklausot vai neklausot), izdabāt, un tādā veidā gūt sev maximālo labumu.

Uzruna: "KUNGI!" cik no latviešu vīriem to spējam godam attiecināt uz sevi?
cik tādu kungu ir valdībā?, varas pārstāvju rindās? politikā?


_____________________
...ne pret, ne par, bet ar...
biskaps
e-baznīcēns
#5 Nosūtīts: 13.09.2015 20:04
  


Nekautrējos apliecināt, ka mana identitāte ir kursenieks, kursis (ar nelielu lībiešu asins piedevu), ne latvietis.
Man nav nekā no kā kautrēties saistībā ar savu kursisko dentitāti.
Varena karotāju cilts, kuras ķēniņš Lameiķins, mūspusnieks, pieņēma kristietību,
bet kurus nevienlīdzīgā cīņā pārmāca vācu ordenis...
Kurzeme, kurai bija savi hercogi, no kuriem Jēkabs zināmākais.
Kurzemīte - Dievzemīte, kā teica Joans Bargais, Krievijas valdnieks,
kuram tā arī neizdevās to pakļaut.
Kurzemes valstiskums ir ko vērts, bet kas ir latvietis?
Tas vēsturiski esot kaut kāds leišu apzīmējums šeit dzīvojošajiem.
Kurzemnieka kristīgajai ticībai nekāda nozīme nav bijusi pat slavenajām hernhūtiešu brāļu draudzēm, kuras mālē par nez kādu latvietiskās kristietības celmlauzi.
Tā kā - valstiskie veidojumi šeit nāk un iet , bet Kurzeme ir un paliek!

Janis Karklins
e-baznīcēns
#6 Nosūtīts: 16.09.2015 13:04
  




talyc
e-kardināls
#7 Nosūtīts: 16.09.2015 16:59
  


jā, jā, tāds tas pirms-latvietis ir- augstprātīgs, paštaisns un lepns barbars, jeb mežonis
tam acis ir, bet tas tās tur aizsegtas (lai kaimiņš, skauģis - tajā neiebaksta).

Tādi pat arī bija amerikas indiāņi (tā pat kā citzemju aborigēni) - dabas bērni ...kas dzīvoja vienā mierā savā starpā, līdz... neatnāca ļaunie - svešie un idilli nesamaitāja. PASAKAS!
Viena nolādēta tumsonība valdīja pagānu starpā. Jā, tiem gan bija jaukā daba par ko priecāties, taču ne jau tās Radītājam tie pateicās. Tie to baudīja kā kaut ko, kas tiem pienāktos pats par sevi. Tā kā cūkas - bez pateicības saņemdami savu dienišķo maizi.

Tādas pat bija tās daudzās pagānu tautas, kuras Dievs bija nodevis izredzētajai tautai iznīdēt savā gājumā... AR KĀDĀM TIESĪBĀM?

- - -

Te nu ir (ja kāds grib pēc taisnības meklēt) ... te ir jāiet tiesāties ar pašu Dievu. Tad ir jāapsūdz nevis sūtītais, bet sūtītājs.

Cilvēks taču nav radīts pēc zvēru un lopu līdzības (bezmērķīgai izdzīvošanai, turpinot savu sugu)...cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja...(1. Moz. 1:27)

Un tikai pēc līdzības, nevis kā pēc velna apsolījuma: "... jūs būsit kā Dievs, zinādami..."(1.Moz. 3:5). Tas nozīmē, ka mums būs paklausīt nevis pamācīt Dievu.

Bez ārēju tautu spiediena livonijas zemju pirmiedzīvotāju nebūtu sakausēti viengabala masā - nebūtu tādu latviešu. [Protams runas:"kā būtu, ja būtu nav jēgpilnas, jo ir tieši tā kā ir, un rītu būs, tā, kā mēs (vakardienu pārzinot) šodienā izpelnīsimies].

Ja reiz mūsu senči nespēja, pasaules notikumus saprast, ja tie negribēja ievērot x-tīgās vēsts espansiju pasaulē, ja negribēja paklausīt Dievam kā brīvi ļaudis, tie tika padarīti par vergiem, līdz atzītu savu nožēlojamo stāvokli un (no tāda skatu punkta) sāktu to gribēt ...vismaz sāktu gribēt cilvēcīgāku - kristīgāku attieksmi pret sevi (jo Dievbijīgs un žēlīgs kungs tomēr ir labāks par pilnīgu bezdievi - neģēli).

- - -

Nedomājiet, ka es šeit kaut kā mēģinu aizstāvēt tā laika x-tianizēšanas metodes (piemēram ačgārni interpretēto Lūk. 14:23). Ne par svešo tautu novirzēm no Rakstu skaidrības ir šī tēma, bet par mūsējo.

Tas ir kā tapa tauta (jeb kā tapa priekšnosacījumi tautas tapšanai). Jo līdz šim mēs vēl neesam īsti apskatījuši Dr.M.Lutera ieguldījumu mūsu tautas labā.


_____________________
...ne pret, ne par, bet ar...
Janis Karklins
e-baznīcēns
#8 Nosūtīts: 16.09.2015 19:18
  


Kad sāksim apskatīt Dr.M.Lutera ieguldījumu?

- - -

Šodien uzdūros uz vienu diskusiju, kur māsa bija neapmierināta par jauno dziesmas grāmatu, pareizāk sakot par krustu uz tās vāka, un vispār pēdējā laikā novēroju tendenci mainīt krusta formas un izskatu. Diskusijā Jānis Vanags bija kaut ko svešā mēlē iepstējis, diemžēl nesapratu, bet Ivo Pavlovičš gan pozitīvi novērtēja un piebilda, ka tas ir tikai normāli un, ka ir saprotami un labi ka kristietība folklorizējās. Savukārt citā diskusija pa LTV1 "1pret1" profesors Teivāns izteicās, ka kristietība ir savā norietā.
Tad nu es padomāju, vaoi šīs lietas nav saistītas?

Cody
e-baznīcēns
#9 Nosūtīts: 16.09.2015 21:47
  


Jāni, vai neatceries kur to diskusiju var apskatīt?

Vecajai dziesmu grāmatai kas sarkanā krāsā arī krusts nav krusts, bet ar auseklīti. Patiešām, aplūkojot pēdējos izdevumus Latvijā klasisko krustu vairs nevar atrast, krustu kuru atpazīst arī musulmaņi. Tolerance vai sazvērestība.
Lielākai latviešu daļai krusts saistās ar kapiem, un tāpēc tas ir vajadzīgs, lai augšāmcelšanās dienā būtu kur pieķerties ērtākai izlīšanai no kapa
Bet par Pavloviča kristietības folklorizāciju jāpiekrīt. Jaunajā dziesmu grāmatā liturģijas sadaļā parādījusies vāķēšana. Ir arī citi pekstiņi tajā grāmatā, bet tā ir cita tēma.
Piekrītu Taivānam, ka kristietība ir norietā. Ja latviešus pirms 100 gadiem vienoja "Dievs, Svētī Latviju", tad tagad nezinu kas vieno. Ja nācija radās ar Dieva palīdzību, tad bez tā tā iznīks.
Jaunās dziesmu grāmatas dziesmu Topā "Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils" kritiens no 1.vietas uz 425.vietu, "Dievs, Svētī Latviju" no 2.vietas uz 534.vietu.


_____________________
Tur, kur nav skaidras pārliecības, priekšroka jādod šaubām
Janis Karklins
e-baznīcēns
#10 Nosūtīts: 17.09.2015 07:28
  


nevarēju vairs atrast, tas bija facebook.

Lapa  Lapa 1 no 7:  1  2  3  4  5  6  7  Tālāk »
...bet es teikšu tā:
Krāsas izvēle 


» e-baznīcēns  » Parole 
Vienīgi e-baznīcēni te var rakstīt. Vispirms precīzi ieraksti savu e-vārdu & paroli vai REĢISTRĒJIES.
 
⇑Augšup