339. Kas ir mīlestības bikts tuvākā priekšā?


:: e - POLEMIKA :: / e-POLEMIKA

 Kas ir pilsonis, kas ir Latvija, kas ir latvietis?

Lapa  Lapa 3 no 7:  « Atpakaļ  1  2  3  4  5  6  7  Tālāk »
e-autors Ziņa
talyc
e-kardināls
#21 Nosūtīts: 21.09.2015 11:58   Laboja talyc
  


Jā, Jāni K, tieši šādas kristīgas paskubināšanas (no Lutera puses) rezultātā reformācija ieguva savu (daudz dziļāku) jēgu, kā vien ja tā būtu dumpīga sacelšanās pret pāvestības bezpriģelu. [Tas kā to uztvēra pāvestieši un ar kontr-reformāciju "lāpīja pasaules deķīti" arī atstāja savu graujošo iespaidu uz 'latvietības' jauki iesāktajiem aizmetņiem..., par to vēlāk]

Tā nu šī 'asiņainā dubļu' piciņa (no Livonijas tautu atlikuma saslaukām kopā samīcīta) pirmo reizi saskārās ar 'skaidro mācību - Evaņģēliju, kas nav kaut kā kopā samiksēts ar bauslību. Pateicoties Dr.M.Luteram arī šie bavri beidzot dabūja no debesu galda baudīt (kas bija tik neparasti gards, salīdzinājumā ar iepriekš ilgstoši iekšā spiesto rūgto dziru - indi dvēselēm).

Tur mēs varam sākt kaut ko runāt par tautas atmodas aizmetņiem. Taču tā, - bez pārsteidzības un īpašas jūsmošanas šinī jomā. Mums nevajadzētu ļauties iejaukt sevi reformācijas notikumos Rīgā, jo tā aizvien bija sveštautiešu - vienu kungu bērnu cīņa ar citu kungu bērniem. Nekāda dominējošā loma (nedz īstā lietu izpratne) bauriem te nebija. Protams, ka arī latvieši piedalījās tā laika notikumos, noteikti ka bija arī kādi varonīgi, piemiņas vērti vīri, taču... nebūsim naivi - Ja ar saka: "mans zirgs man šinī kaujā nesa uzvaru", taču neviens neiedomāsies, ka tas lopiņš būtu bijis kara vedējs (tik vien kā nesis karotāju).

Tā pat hipodromā - tu pēkšķņi ievēro jaunu zirgu (ne zirga barotāju un trenētāju); Tu redzi tā dabu, viņa žokeju, vari noskaidrot, kurš ir tam saimnieks. Tas ir tāds vesels komplekss "zirgs uz kuru tu liec savu likmi'.

Tad nu latviešu tauta ir kā tas darba zirdziņš, kurā (reformācijas notikumu iespaidā) pēkšņi atdzīvojās kāds dziļi apspiests, aprakts un jau aizmirsts "brīvā rikšotāja" gēns, jeb kā teiktu Dr.R.Feldmanis:"Reformācijas notikumi uzcēla latviešu tautu uz politskās skatuves".

- - -

Mūsējie beidzot bij tikuši pie instrumenta, kuru citas tautas jau izsenis tika lietojušas savas kultūras kopšanai - proti pie rakstītā vārda. [Šeit atkal nevajadzētu ļauties jūsmošanai, jo sākotnējā procesā šī 'tikšana', protams bija tīri teorētiska. Lielākoties rakstīto vārdu tīrā formā bauri pat neredzēja(fiziskā piekļuve šīm 'burtnieku' zinībām nebija katram). Taču iespaidu tas nevarēja neatstāt, jo kaut vai fakts, ka sveš-zemju-vācietis pēkšņi (...nu burvju zīmes)... šis pēkšņi varēja runāt bavriem saprotamā (lai ar dikti lauzītā) mēlē! - To nu mūsējie vairs nevarēja noliegt - neviens no mūsējiem ar nekādu pesteļošanos un buršanos neko tamlīdzīgu nespēja! Nācās atzīt - šie bija pārāki.]

Tad nu kad daudzos (un īpaši jaunā paaudzē) bija interese pamodusies tajās burtu zinībās ielauzīties, tad arī tie beidzot iemanījās arī savas domas šādā pat veidā (iekodētas) atstāt nākamjām paaudzēm. Un patiesi, tas lieti noderēja, it sevišķi tad kad kari bija gājuši pāri vai mēris bija izkāvis lielāko daļu tautas mutvārdu tradīciju zinātāju. Kamēr kaut kur vēl bija saglabājušās grāmatas (kaut vai tik pa kādai naidenieka pagrīdē); ja tik vien tās varēja dabūt izlasīt - viss - tauta (tās doma, tās gars, tās izpratne) bija glābta... tā varēja turpināties.

[Ne par velti dažādas varas, kuras balsta savu pārliecību uz (mums svešām) ideoloģijām, savu ietekmi nevar panākt kamēr tās nav nokāvušas tautas garu. Tie iznīdē gan tautas vadoņus, gan intelektuāļus gan kultūras mantojumu, padarot pakļautos par viendabīgu masu, kuru pēc tam piesūcina ar savu suslu.]

Tas ir interesanti pavērot, kā vestures notikumi ir iespaidojuši gan pašu latvietību gan kristietību pie latviešiem. Praktiski lielāko-ties (ar īsiem atelpas brīžiem) tā ir nīdēta, postīta un plicināta. Skaidrā mācība tik-tiko vietumis zelt sākusi - bums! - atkal jauna nelaime klāt. Tik tiko varētu sākt justies brīvs - tā oopss - atkal jauns kakla kungs mugurā.

- - -

Kas mums pašlaik varētu traucēt? Nu mēs beidzot esam brīvi pilsoņi, brīvā, demokrātiskā, neatkarīgā, starptautiski atzītā valstī! Nevaram?; Nespējam?; Neticam?; Negribam?... pat nespējam vairs ko gribēt? Nezinām, ko ar tādu brīvību iesākt?

Tas ar ir saprotams (līdzīgi, kā ar pār-pārēm nokausētu zivi. Tā gan ir no āķa atbrīvota un brīvā ūdenī ielaista, taču tā vaira nepeld prom)... tur ir vajadzīgs laiks lai atgūtos. Tad nu mums ar (vēstures acīm skatoties) ir bijis dots laiciņš atelpai. Nu tā tas apmēram ar ir - viena paaudze. Tā tas varētu būt, ka - atkal jānāk jauniem izaicinājumiem. Un ārēji skatoties jau grūti pateikt - kāpēc tā zivs tā knapi kust (vai pilnībā atspirgusi un aizspurgs dziļumā, vai pilnīgā bezspēkā apvelsies uz muguras)?

Dzīva vai beigta (būt vai nebūt) tāds ir jautājums... LATVIJA!


_____________________
...ne pret, ne par, bet ar...
biskaps
e-baznīcēns
#22 Nosūtīts: 22.09.2015 11:40
  


brīvā, demokrātiskā, neatkarīgā, starptautiski atzītā valstī!

Kā izrādās, vairs ne īsti brīvā un neatkarīgā,
lai arī, jāatzīst, diezgan demokrātiskā,
ja ar to saprot vārda brīvības iespēju,
kas te ir augstākā līmenī nekā dažās t.s. vecajās demokrātijās,
kur tā sen aizstāta ar liekulīgiem politkorektiem aizliegumiem.
Un ko, protams, tās vēlas uztiept arī mums.
Jo ikvienai Rietumu izperinātai ideoloģijai līdzi iet tieksme , tā sacīt, misionarizēt un ieviest visur tās izpīpēto "priecas vēsti''.

Jo , palielam,
klanīšanās Maskavai un tās pavēļu pildīšana ir
vnk aizstāta ar klanīsanos Briselei un tās pavēļu pildīšana, vai ne!

Bet, Latvijas valsts , kas nav ne brīva ne neatkarīga, zaudē daudz no sava ideālā tēla un ar patriotiskiem TV raidījumiem suverenitātes zaudējumus aizstāt nevarēs.

Atliek vien atgriezties atpakaļ (kā padomjlaikos) savas dzimtās zemes godināšanā,
neatkarīgi no valstiskajiem veidojumiem un valdošajiem režīmiem, kas tai pāri.

talyc
e-kardināls
#23 Nosūtīts: 22.09.2015 13:07   Laboja talyc
  


Jā, jā draudziņ
tādi mums te ir tie (ne)latvieši, (ne)kristieši - ļengani ļetraki savā patriotismā un ar šaubīgām dvēselēm iekšpusē - ne-zivs ne-gaļa

jā, jā draudziņ, tas tā ir, un tas ir tā pateicoties tādiem (ne)bīskapiem un (ne) mācītājiem, kā tu Jāni Gaisiņ, kuri nevis māca skaidru mācību un nevis mudina uz patriotismu, bet demoralizē tautu

Tādus būtu jāpatriec (ar sūdainu mietu) gan no draudzes gan no valsts


Tas, ka mums būtu tik daudz (izirušā padomju aparāta) funkcionāru, kuri prata pildīt augstāk stāvošo ukazus būtu vien pus-bēda. Tie, lai ar nebija īpaši gudri, tomēr bija paklausīgi - tie, katrs savā vietā, darīja katrs savu darbu īpaši netiesājot režīmu - darbs ir darbs, naudu maksā, dzīvot var, pensija būs - badā nemirsim (punkts). Daudzi tā ar savu dzīvi nodzīvoja, pagrīdē savu latvietību apraudādami. Protams, ka nekur augstu jau tādi sērdieņi aparātā nevarēja tikt (tur bija gaiši jādeg par komunisma idejām 'jāspēj stāvēt, jāspēj krist').

Daudz ļaunāk (garīgajā jomā) bija ar tiem, kuri saprata, kas ir kas. Tie, kas saprata laiku, tie mācēja izlikties, ka pilda visus komunistu plānus, taču patiesībā darīja vien to ko gribēja (nu un vēl to, ko tiešām nevarēja nedarīt). Tie, kas mācēja izmantot laikus savā labā, tie kas prata ērti iekārtoties. Blēži, kuri 'lai ar kādi laiki nāks' pratuši krejumu pasmelties. Lūk šādi tipiņi, raduši kā uz nažiem dzīvot... tie tik veikli apmeta kažokus uz otru pusi, ka daudzi aci pat nepaspēja pamirkšķināt. BUMS!, jauni laiki, jaunas vērtības, Eiropa, mūsu gaišā nākotne; jauni skaisti lozungi, nacionālisms, patriotisms, ko vēl tauta gribēs dzirdēt? - izaugsme, neatkarība, izlaušanās no ekonomiskās krīzes, bum, bum, bum...
Kāda atšķirība kuru režīmu izmantot, kāda šķirba, kura kunga govi slaukt (protams, jo treknāka, jo vairāk krējuma sev varēs atlicināt). Viss pa vecam - atkal izmantojam tās (šoreiz eiropas) regulas, kuras mums izdevīgāk, -mmm..., jā, jā, vot bargais kungs mums tā to liek darīt. NELIEŠI!
Cita vārda tādiem neatradīsi. Un tie pat nejūt, ka tie ko ļaunu dara (viņi taču tik ļoti rūpējas par citiem (piemēram saviem bērniem, radiem, draugiem, paziņām (no kuriem ir kāds (cits) labums iegūstams)... viņi mīl dzīvniekus) viņi ir arī visnotaļ priekšzīmīgi draudzes locekļi.
Paskatieties visapkārt! neredzat tādus?
Bet ja spogulī?
Nedzirdi?

Bet kā tad lai dzirdētu, ka nav kas sludina?

- - -

Tad nu būtiskais, ko mēs ieraugām caurskatot 'latvietības' fenomenu vēstures griežos,
ir likumsakarības, kā atsevišķu garīgu(ticībā izcilu) vīru darba rezultātā, tautiešu daudzums nāk pie prāta gaismas un tauta iznirst no nebūtības tumsas, (pēc kā nāk cikliska iznīcināšanas negantība pāri, centienos pavisam izdzēst to no vēstures).

[Līdzīgi kā dārznieks, kurš savas dzīves laikā uzpotē un apkoppj daudz dažādu augstvērtīgu augļu kociņu, ka tie nes dažādus un gardus augļus (ka pēcnācējiem atliktos tikai uzturēt kārtībā dārzu). Taču ja dārznieks tiek nokauts un dārzs līdz celmam nopostīts, un pēcnācēji neko no dārzniecības nejēdz, tad ik celms izdod mežeņus un senā-krāšņā dārza vieta aizaug līdz nepazīšanai kā džungļi.]

Bez skaidras kristīgās mācības cilvēks (konkrētā gadījumā ex-livonijas pamatiedzīvotājs) atgiežas atpakaļ savā 'dabiski-grēciskajā' mežonīgumā. Tas ir kā sājā teicienā "latvietis latvietim latvietis", kur katrs ir pats par sevi (un savu īpašumu ...tur ieskaitot līdzcilvēkus) un kur katrs ar katru izcīna nebeidzamus iekšējos karus.

Vai tas kāds brīnums, ka Latvijas valdība gluži kā mīņājas uz vietas tik daudzos (bieži vien pat smieklīgi vienkāršos) jautājumos? Tie visu savu enerģiju izšķiež savstarpējās cīņās, nevis kopējo mērķu panākšanai!

Vai nezinām (Mat. 12:25 "Ikviena valsts, kurā iekšējs naids, aiziet bojā; un neviena pilsēta vai nams, kurā iekšējs naids, nevar pastāvēt."); vai negribam atrast izeju no šāda stāvokļa? Ja gribam, lūdzu ...atbildes sausiņš ir - "LATVIEŠU TAUTAI VAJAG ATGRIEZTIES PIE KRISTĪGAJĀM VĒRTĪBĀM"! Kādas tās ir? - Meklējiet atbildi Rakstos (Bībelē) un jūs atradīsit... var sākt kaut no šās vietas (Lūk. 11:9)


_____________________
...ne pret, ne par, bet ar...
biskaps
e-baznīcēns
#24 Nosūtīts: 25.09.2015 12:16   Laboja biskaps
  


Nu, Tālivaldi Skuja, bija Ukrainā tev līdzīgi reliģiski iespringuši n a c i o n ā l i s t i, ar ko tas beidzās Ukrainai? Tika tādi uz brīdi pie teikšanas un...
Ukraina pazaudēja Krimu un Donbasu...

P.S. Mācu bauslību&Evaņģēliju, patriotismu vai nepatriotismu atstāju katra paša ziņā.

Jo fanot vai nefanot par sabiedrības organizēšanās formu (valsti) ar policejiski pedagoģiski sociālām funkcijām, ir indivīda sirdsapziņas brīvības izvēles jautājums.

Patriotismu māca pati valsts organizācija ar savu politiku - jo tā saprātīgāka un lietderīgāka, jo patriotisms lielāks vai arī otrādi.
Samākslotas patriotisma propagandas laiki beigušies.

talyc
e-kardināls
#25 Nosūtīts: 25.09.2015 14:14
  


labi,
ja tu spēj (ja spētu) paturēt savu politisko nostāju neafišētu un draudzē māci (mācītu) tīri skaidru mācību, tad skaisti;
ja nevienam (pat līdzšim) nav radušās aizdomas par tavu īpatno (ne)patriotismu, a-ber-lūdzu ...viss ir jauki.

Jo mēs zinām, ka tad ja pats velns sludinātu tīru evaņģēliju, tas būtum efektīvs (ja reiz netiktu paša sludinātāja sagrozīts).

Bet ja tu tikai domā, ka tu pareizi māci, tad visticamāk tava sludināšana dzemdēs vien tādus, kuri domā, ka tic (līdz kritīs abi, gan aklam sekotāji, gan pats aklais ceļvedis).

Nepaskaidrosi man mīļais, rakstu mācītāj, kas tie tādi ... nu tur (1. Tim. 4:1; 1. Jāņa 4:6) runāts par maldu gariem kam daudzi pieķersies?


_____________________
...ne pret, ne par, bet ar...
biskaps
e-baznīcēns
#26 Nosūtīts: 26.09.2015 18:42   Laboja biskaps
  


Kā jau teicu, (ne)patriotisms ir katra paša darīšana.
Vai tiešām es izniekotu dārgo sprediķa laiku,
tajā popularizēdams valsti?
Galu galā valsts - (Dieva verdzene) no baznīcas ir nodalīta..
Katrai pašai jātiek galā ar savām lietām.

Cody
e-baznīcēns
#27 Nosūtīts: 26.09.2015 21:19
  


Bīskap, man ienāca doma pēc tava pēdējā raksta, ka esi mācītājs vai priesteris kādā draudzē, ja jau piesauc, ka neizniekotu dārgo sprediķa laiku kaut ko popularizējot. Tātad kaut kur sprediķo. Vai to pašu draudzei ko šeit? Gana esi lepns, ka uzskati savu sprediķi tik dārgu.

Bet neskatoties uz to, manā draudzē novembrī ir laiks kurā mācītājs sprediķiem "iznieko" savu dārgo laiku pateicībā Dievam par mums dāvināto skaisto un bagātību pilno zemi, baznīca tiek izrotāta ar 4 milzīgiem Latvijas karogiem, dziedam slavas dziesmas un lūgšanas Tautai un Tēvzemei.


_____________________
Tur, kur nav skaidras pārliecības, priekšroka jādod šaubām
biskaps
e-baznīcēns
#28 Nosūtīts: 1.10.2015 16:47   Laboja biskaps
  


Cody,
manuprāt, pārmērīga aizraušanās ar slavas dziesmām un lūgšanām Tautai un Tēvzemei 1.Republikas laikā bija viens no iemesliem, kāpēc boļševikiem pēc okupācijas tik pamatīgi izdevās izpostīt Latvijas luterāņu baznīcu un no kā tā vēl joprojām nav atkopusies.
Pārāk daudz tā savu cerību bija likusi uz valsti un tās atbalstu, sprediķojot par Dzimtenes baltajiem bērziem...
Bet kā jau teicu, tā vai cita attieksme pret valsti ir katra paša ziņā.
Vnk runāt par neatkarīgu Latviju tagad, (pēc valsts suverenitātes atdošanas Briseles un Vašingtonas ziņā un to bōbu un mīksto savēlēšanas), manuprāt, ir vai nu vienkārši nezināšana vai arī liekulība..
Man pietiek ar cieņu pret dzimto Kurzemi.

- - -

Runājot par Dziesmu grāmatu - izcils darbs, tikai...viens darvas piliens - formāts ar pārāk maziem burtiem, vecākiem draudzes locekļiem, kas sastāda lielāko baznīcēnu daudzumu, būs grūti lietot.

Cody
e-baznīcēns
#29 Nosūtīts: 2.10.2015 21:36
  


bīskap, tevis cienītā Kurzeme "liberastu" Saeimai ir devusi 10 vietas, tik pat Zemgale, un tikai Latgale mazāk. Vai tu ar savu separātismu Kurzemes labā noniecini citus novadus?

- - -

Bet par dziesmu grāmatu ir jāpiekrīt. Kādai trešdaļai draudzes dziedāšanas prieks atkritīs. Uz dzeltenīga papīra uzdrukāts smalks teksts ar notīm tikai pirmajam pantam piedevā ar poligrāfijas krāsu ekonomēšanu. Gandrīz puse dziesmu grāmatas veltīta liturģijai. Daudz jaunu nezināmu lietiņu-teksti latīņu valodā, Romas katoļu mises elementi, Tezē lūgšanas. Ceru, ka draudzēm tas nebūs jāpieņem piespiedu kārtā.


_____________________
Tur, kur nav skaidras pārliecības, priekšroka jādod šaubām
biskaps
e-baznīcēns
#30 Nosūtīts: 5.10.2015 16:29   Laboja biskaps
  


Cody, esu tādas kā ideālās vēsturiskās Kurzemes lojālists, tas ir veids kā mazliet izrauties no skaudrās realitātes.
Vai tas kaut kā apdraud citus LV novadus, nezinu.
Vnk skatos uz vietējo vēsturi Kurzemes-centriski, izvairoties no absurdā nacionālromantiskā mīta par 700.gadu vergu tautu, kas beidzot ieguvusi savu valstiskumu (un faktiski to jau pa*irsusi , atvaino par izteicienu)

Bet vai ar Dziesmu grāmatas lūgšanām un dziedājumiem tiešām ir tik traki? Vnk jāskatās vai tajos patiesi ir kaut kas nepareizi lūgts.
Un ir nākusi klāt virkne senu luterāņu korāļu un citi atguvuši zudušos pantus.

Lapa  Lapa 3 no 7:  « Atpakaļ  1  2  3  4  5  6  7  Tālāk »
...bet es teikšu tā:
Krāsas izvēle 


» e-baznīcēns  » Parole 
Vienīgi e-baznīcēni te var rakstīt. Vispirms precīzi ieraksti savu e-vārdu & paroli vai REĢISTRĒJIES.
 
⇑Augšup