361. Kā parasti notiek sagatavošanās Vakarēdienam luteriskajā Baznīcā?


:: e - POLEMIKA :: / e-POLEMIKA

 Kas ir nāve?

Lapa  Lapa 2 no 2:  « Atpakaļ  1  2
e-autors Ziņa
Cody
e-baznīcēns
#11 Nosūtīts: 23.04.2016 21:48
  


Nupat internetā vāca naudu kāda cilvēka eitanāzijai Šveicē. Nepievērsu uzmanību, bet izrādījās, ka tas mūsu pašu cilvēciņš no Latvijas.
Šodien izlasīju šo skumjo rakstu.
http://goo.gl/G3AaPp
Īpaša bija Viestura atziņa. Uz jautājumu, ja tev tomēr tiktu dota vēl viena iespēja–kā tu nodzīvotu atlikušo dzīvi?
"Es noteikti to nodzīvotu, kalpojot Dievam, baznīcai un cilvēkiem. Savu materiālo eksistenci izveidojot tādu, lai man pietiek ar minimumu."
Nāve nav nekas briesmīgs, tā viņš saka.


_____________________
Tur, kur nav skaidras pārliecības, priekšroka jādod šaubām
Janis Karklins
e-baznīcēns
#12 Nosūtīts: 24.04.2016 08:20
  


Jā cody, tikai šai raksta ir pretruna un manuprāt cilvēks iet elles virzienā, jo, rakstīts, ka viņš nekādus baušļus nav pārkāpis! Nekur nav runa par Kristu un tādēļ ir lielas aizdomas, ka cilvēks ir maldos.

Roberto
e-pāvests
#13 Nosūtīts: 25.04.2016 13:45
  


Vārds "eitanāzija" burtiski nozīmē – skaista nāve. Šis jēdziens ir radies grieķu kultūrā, kur nāve tika uzlūkota par draugu un pašnāvība par brīvas izvēles lietu. Pilnīgi pretēja attieksme pret nāvi valdīja jūdu tautā un vēlāk kristietībā, kur, gan atzīstot nāves neizbēgamību, tika uzsvērts fakts, ka cilvēks ir radīts dzīvei, bet nāve ir sods un cilvēces ienaidniece. Tā tika uzvarēta ar Kristus augšāmcelšanās spēku. Tādēļ rietumu valstīs, kas veidojušās kristīgā kultūrvidē, attieksme pret eitanāziju ir noraidoša un tā tiek atzīta par slepkavību un attiecīgi sodīta. Protams, šāda attieksme mūs priecē, jo tā ir balstīta dabiskajā likumā, kas pauž Dieva gribu un vēsta, ka cilvēka dzīvība ir Dieva dāvana un tā ir jāsargā ar visiem iespējamiem līdzekļiem.

Kristieša galvenajiem principiem attieksmē pret eitanāziju vajadzētu būt šādiem: eitanāzija ir vai nu slepkavība, vai pašnāvība, un tā ir nosodīta piektajā bauslī. Vienīgi Dievs, būdams radītājs, zina, kāda slimība vai kāds ievainojums ir dziedināms un kāds ne. Tādos gadījumos, kad slimības vai ievainojuma dēļ Dieva dotie dzīvības spēki cilvēkā vairs nespēj uzturēt dzīvību un ārsti atzīst, ka mākslīga dzīvības uzturēšana nedos uzlabojumu, kristieši ar mierīgu sirdsapziņu var ļaut lietām iet savu ceļu. Panesot fiziskas ciešanas, kristieši drīkst lietot sāpes remdējošus līdzekļus pat tad, ja pastāv risks, ka tie var samazināt dzīves ilgumu. Ikviena persona, lai cik sociāli nenozīmīga tā būtu, ir jāuzskata par radītu pēc Dieva tēla, un tātad tā ir ne tikai jāsargā un jākopj, bet arī jāciena un jāmīl. Dievs piektajā bauslī nepārprotami noraida gan cilvēka pretenzijas uz tiesībām atņemt sev pašam dzīvību, gan ārsta pretenzijas žēlastības vārdā palīdzēt slimajam nomirt.


_____________________
simul iustus et peccator
Lapa  Lapa 2 no 2:  « Atpakaļ  1  2
...bet es teikšu tā:
Krāsas izvēle 


» e-baznīcēns  » Parole 
Vienīgi e-baznīcēni te var rakstīt. Vispirms precīzi ieraksti savu e-vārdu & paroli vai REĢISTRĒJIES.
 
⇑Augšup