162. Kā tēls ir cilvēkā pēc grēkā krišanas?


:: e - POLEMIKA :: / Kas ir luterisms?

 Luterisms (ar novirzieniem) mūsdienu Latvijā (21.gs. sākums)

Lapa  Lapa 2 no 43:  « Atpakaļ  1  2  3  4  5  ...  39  40  41  42  43  Tālāk »
e-autors Ziņa
jean
e-baznīcēns
#11 Nosūtīts: 15.06.2012 18:14
  


Pirms sākās mūsu diskusija par "mūsējiem", mēs bijām šeit:

Jūsu lielīšanās nav laba. Vai nezināt, ka maz rauga saraudzē visu mīklu?
Izmēziet veco raugu, lai esat jauna mīkla! Jūs taču esat neraudzēti; jo arī mūsu Pashā jērs ir par mums upurēts - Kristus.
Tad svinēsim svētkus ne ar veco raugu, ne ar ļaunuma un netikumības raugu, bet ar skaidrības un patiesības neraudzētajām maizēm.


Svarīgi, lai nav tā, ka "mūsējiem" viss ir piedots, kamēr vien viņi ir manā baznīcā, draudzē, ka dzīvojam iedomās, ka "mūsējiem" vecais raugs nekaitē, utt.

Kamēr "mūsējie" vēl ir miesā, jebkurš var krist un atkrist. Tāpēc ja, kāds šķietas stāvam (arī pareizajā mācībā), lai uzmanās, ka nekrīt, jo ir rakstīts: viss tas viņiem noticis zīmīgā kārtā un ir rakstīts par brīdinājumu mums, kas esam nonākuši pie laika beigām. Tādēļ, kas šķietas stāvam, lai pielūko, ka nekrīt.

Tāpēc arī attiecībā uz savējiem vienmēr ir jāpaliek atziņā, ka maz rauga saraudzē visu mīklu. Tik vienmēr cilvēcisks un subjektīvs paliks šis mazvārdiņš -- maz ..

Cik daudz ir maz????

talyc
e-kardināls
#12 Nosūtīts: 18.06.2012 12:28   Laboja talyc
  


Ticība redzama nav, ...ticības apliecinājumi - ir;
Piederība Baznīcai - nav, ... piederība draudzei ir nosakāmas.

...un tas iekuram par tēmu "mūsējie starp nemūsējiem un nemūsējie starp mūsējiem":

Vai kristieša atzīšanu (būšanu/nebūšanu) par luterisku iespējams veikt pēc ārējās piederības pazīmēm?


_____________________
...ne pret, ne par, bet ar...
jean
e-baznīcēns
#13 Nosūtīts: 19.06.2012 15:51
  


Minētās kļūdas māte bija šāda mācība: Baznīca ir redzama iestāde, kuru zemes virsū dibinājis Kristus; baznīca nav nekas cits, kā sava veida reliģiska valsts, kurā, protams, nevalda ķēniņi un ķeizari, un birģermeistari, bet gan superintendenti, bīskapi, baznīcu kolēģijas, mācītāji, diakoni, sinodes u. tml. Un tā ir bijusi visai auglīga māte citām kļūdām, jo, ka tā ir kļūda, zina katrs, kuram cik necik ir pazīstams Dieva vārds. Pestītājs taču saka: “Uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt.” (Mt. 16:18) Šī klints ir Kristus. Tātad baznīcas loceklis ir tikai tas, kurš balstās uz Kristu. Balstīšanās uz Kristu nenozīmē mehānisku saistīšanos ar baznīcu, bet gan uzticēšanos Kristum, cerību vienīgi no Viņa saņemt taisnību un pestīšanu. Kas to nedara, tas nebalstās uz šīs klints un nav arī Jēzus Kristus baznīcas loceklis.

Pāvils saka efeziešiem: “Tā tad jūs tagad vairs neesat svešinieki un piedzīvotāji, bet vienas valsts pilsoņi ar svētajiem un Dieva saime, nams, uzcelts uz apustuļu un praviešu pamata, kura stūrakmens ir Kristus Jēzus. Viņā, visa celtne kopā salaista, aug par svētu templi tam Kungam. Un Viņā arī jūs līdzi tiekat uzcelti par Dieva mājokli Garā.” (2:19-22) Uz apustuļu un praviešu pamata ir uzcelts tikai tas, kurš stiprā ticībā turas pie apustuļu un praviešu vārda. Tātad tas, kurš nav dzīvā ticībā, nav Baznīcas loceklis.

Pestītājs citviet sevi nosauc par līgavaini. Kurš savas sirds dziļumos nejūtas saderināts ar Kristu, lai nesauc sevi par īstu kristieti, lai nesaka, ka viņš ir Baznīcas loceklis. Kristum viņš ir svešinieks. Bet Baznīca ir Viņa, Kristus, līgava.

Citur Rakstos Kristus tiek apzīmēts par Baznīcas galvu. Baznīcas loceklis var būt tikai tas, uz kuru no Kristus kā no galvas plūst gaisma, dzīvība, spēks un žēlastība. Kurš nav ar Kristu šādā garīgā saiknē, tam arī Kristus nav galva. Kurš pārvalda sevi pats, kuru nevada Kristus kā viņa galva, tas nepieder pie Baznīcas.

Apustulis Baznīcu dēvē arī par Kristus miesu. Arī daudzi no visuzticīgākajiem luterāņiem ir teikuši: “Miesu taču var redzēt, tātad baznīcai ir jābūt redzamai.” Taču tas ir ļoti slikts skaidrojums. Šeit teritum comparationis, salīdzinājuma punkts, nav redzamība, bet gan tas, ka Baznīca nav salikta kopā no daudziem nedzīviem elementiem, bet ir dzīvs organisms, kas sastāv no locekļiem, kurus caurstrāvo viena ticība, viena ticības dzīvība. Ar to ir neapgāžami pierādīts, ka Baznīca nav nekas redzams, tā ir neredzama. Tikai tas ir Baznīcas loceklis, kas bez mitas saņem spēku no Kristus, Baznīcas Galvas.

jean
e-baznīcēns
#14 Nosūtīts: 19.06.2012 16:07
  


No tā, ka cilvēks var tikt izglābts jebkurā sektā, ka visās sektantu baznīcās sastopami Dieva bērni, nav jāsecina, ka šajās sektās var palikt. Daudzi to nesaprot; viņi iedomājas, ka tas ir īsti unionistisks princips, turēties pie uzskata, ka katrā no šīm sektām cilvēks var tikt pestīts. Tas ir gan tiesa, un patiesība ir tāda, ka mēs tiekam glābti ticībā, kāda var piemist dažiem šo sektantisko baznīcu locekļiem. Taču, ja es saskatu savas ķecerīgās draudzes maldus un to tomēr nepametu, tad man draud pazušana - tāpēc, ka kļūdas atzīstu, bet negribu no tām atbrīvoties.

Es vēl labi atceros laiku, kad kļuvu ticīgs. Tad es arī pievienojos Apvienotās baznīcas draudzei. Daži gribēja mani aizvest uz luterisko baznīcu. Bet es sacīju: “Es esmu ticīgs un negribu piederēt baznīcai, kas apgalvo, ka tikai tā var sniegt pestīšanu.” Bet tad manās rokās nonāca labi raksti un es sapratu, ka tā tas nav. Luteriskā baznīca saka, ka vienīgi tai ir Dieva vārda tīrā mācība, bet tā nesaka, ka tā ir vienīgā baznīca, kas var sniegt pestīšanu, tā pieļauj, ka arī sektās var tapt pestīts, ja nepieņem to kļūdas. Tiklīdz es to biju atzinis, es atstāju Apvienotās baznīcas draudzi un pievienojos luteriešiem. To, ka luteriskajai baznīcai ir patiesība, es biju atzinis jau sen, bet es negribēju izsacīt šādus pāvestiešu uzskatus. Tagad es pamanīju, ka tā nepavisam nemāca, ka nosodāmi būtu visi, kas nomaldījušies kādā ticības tēzē, bet gan tikai tie, kas maldīšanos ir atzinuši un tomēr grib pie šiem maldiem palikt.

jean
e-baznīcēns
#15 Nosūtīts: 19.06.2012 16:33   Laboja jean
  


talyc, svarīgākais, lai cilvēks būtu Kristus Baznīcas loceklis. Tad viņš ir kristietis. Kurai draudzei kristietis pieder šeit uz zemes, nav mūsu darīšana.

Taču, kad kristietis pamana, ka viņa draudzē darbojas vecais raugs (t.i., draudze turas pie maldīgiem uzskatiem un pacieš nekristīgu praksi (piem. 1. kor. 5)), tad viņam šī draudze būtu jāpamet un jāmeklē draudze, kas apliecina patiesību un noraida šos iepriekšpamanītos maldus.

Tomēr jautājums paliek iepriekšējais: cik daudz ir maz? Un vai ir jāgaida, kad "raugs saraudzēs mīklu" un tikai tad jāpamet šī sava draudze, vai arī pietiek, ka draudze (t.i., kā cilvēku kopums, parasti mācītāja vai bīskapa vadībā, un tas nozīmē, ka, pirmāmkārtām, šis garīgais vadītājs ir vainīgs pie šiem maldiem vai nepareizas prakses [patiesībā šie abi (mācība un prakse) ir vienots veselums, kā audums, kur vieni ir horizontālie pavedieni, otri vertikālie; ja kādi no pavedieniem sāk irt, tad izirst viss audums] ) turas pie "maz" maldiem, necenšoties no tiem atbrīvoties, bet apgalvojot, ka tas jau tāds sīkums vien ir, jo tas - viņi acīmredzot domā, ka - ir mazāk kā maz??!!

Palasi, kam Pāvils ir adresējis savas vēstules, ieskaitot šo, kur viņš raksta, ka maz rauga saraudzē visu mīklu, tāpēc izmēziet veco raugu no sava vidus? Vai tas ir rakstīts "mūsējiem" vai "nemūsējiem"?

Kāda man daļa tos tiesāt, kas ārā? Vai jums nav jātiesā tie, kas iekšā? Tos, kas ārā, Dievs sodīs. Izmetiet ārā ļauno no sava vidus! (1. Kor. 5)

talyc
e-kardināls
#16 Nosūtīts: 20.06.2012 12:59   Laboja talyc
  


Tu esi labi runājis

Tu esi bijis redzīgs un taisns un tamdēļ izvests uz ceļa, kuru ar Dieva palīdzību novēlu tev arī turpināt. Droši aicini tajā aizmigušos (mudinot sekot ceļa-zīmēm); sveicini atmodinātos (paturot skatu uz ceļa-mērķi) un uzrādi klupšanas akmeņus (un grābiķus) uz kuriem ceļa-gājējiem nekāpt

Tavam retoriskajam vaicājumam : "cik daudz ir maz?" tieši neatsaukšos (sakot vien to, ka nelāgais ieraugs nav kas tāds, kam jātiek atņemtam, bet gan, kaut kas no kā daži spējuši atteikties labprātīgi)... vienkārši nevēlos ieslīkt filosofiskās prāta dimensijās un matemātiskos aprēķinos ar cīpariem, kas noņemti ar abstraktu mērlenti.

Ja man še, kas vēl sakāms, tad ņemšu šo: (1.Kor. 11:19) Novirzieniem arī jābūt, lai taptu redzami j(m)ūsu starpā ticībā rūdītie.


_____________________
...ne pret, ne par, bet ar...
jean
e-baznīcēns
#17 Nosūtīts: 21.06.2012 22:39   Laboja jean
  


Talyc, par maz nevajag ieslīgt matemātiskos aprēķinos, tas pareizi! Tāda jau bija tā jautājuma būtība. Maz ir maz, maz nav daudz. Tomēr, ja ir kļūdas vai maldi, tad vienalga, cik daudz tas arī nebūtu, tas būs maz vai daudz, vai arī nemaz.

Ka maz rauga saraudzē visu mīklu, manuprāt, atslēgas vārdi no augstākrakstītā ir sekojoši:

man draud pazušana - ja, ka kļūdas atzīstu, bet negribu no tām atbrīvoties.

un

tie, kas maldīšanos ir atzinuši un tomēr grib pie šiem maldiem palikt.

Protams, mācīti vīri ir "gudrāki", jo viņi, zinot augstākminēto, konsekventi neatzīst nedz kļūdas, nedz maldus. Un tādējādi, tad viņiem "nav" šo izšķiršanās problēmu - palikt vai nepalikt maldos un pazušanā.

Bez kļūdām un maldiem mēs cilvēki nespējam ne soli spert, kad vien ko darām ar savu prātu. Un ik pa brīdim mūsu miesa mūs pieviļ un mēs sekojam tās iegribām. Tomēr tad kristietis izbīstas par šiem soļiem, lūdz piedošanu Dievam un Svētā Gara spēku vairs tā nedarīt.

Taču tavs izteikums, ka "nelāgais ieraugs nav kas tāds, kam jātiek atņemtam" , man nav īsti saprotams, jo tas ir tieši tas, ko runā tik daudzi šai pasaulē, tas ir, ka skaidra un tīra mācība un prakse nav iespējama un tāpēc maldi un kļūdas ir neatņemama ārējās baznīcas sastāvdaļa, tāpēc nav ko meklēt skaidrākas baznīcas, jo tādu a priori neesot.

Un ko tu domāji ar vārdiem: kaut kas no kā daži spējuši atteikties labprātīgi. Ja staigājam Svētajā Garā, tad maldu nav mūsos, tā Raksti. Vai ar labprātību tu domāji dzīvošanu Svētajā Garā?? Jeb kā K.F.Valters to teicis: Baznīcas loceklis var būt tikai tas, uz kuru no Kristus kā no galvas plūst gaisma, dzīvība, spēks un žēlastība. Kurš nav ar Kristu šādā garīgā saiknē, tam arī Kristus nav galva. Kurš pārvalda sevi pats, kuru nevada Kristus kā viņa galva, tas nepieder pie Baznīcas. ??

Ja tev ir kāds citāts par to, ka kristieši ir gan tie, kas labprātīgi atsakās no vecā ierauga, gan tie, kas turpina dzīvot savās kļūdās un nevēlas neko mainīt, kaut arī ir atzinuši savu nomaldīšanos, tad lūdzu parādi man to???

Es zinu, ka šie nemaz nav tik vienkārši jautājumi kā sākumā šķiet, tāpēc, ja maldos, tad pielabo mani!!! Paldies

biskaps
e-baznīcēns
#18 Nosūtīts: 26.06.2012 22:57
  


RKB (Romas Katūļu Bazneica) pretendē uz vienīgās patiesās Baznīcas statusu, kuras nemaldīguma simbols ir viņu virsbīskaps - pāvests.

Visām citām konfesijām ar' ir ļauts saukties kristīgām, taču ar nosacījumu pieturēties pie "lielā brāļa" iezīmētajām, nospraustajām, pārbaudītajām un gadu-simteņos nostiprinātajām tradīcijām. Jebkura neatbilstība vispārpieņemtajiem reliģiozitātes standartiem tiek klasificēta kā sektantisms (kontrolēts, pieciešams vai apspiežams).


Bet ko var darīt ka iekš RKB arī ir mūsu kopējais katoliskās- vispārējās- kristīgās ticības mantojums. Luters arī ir tikai apkopojis iepriekš iezīmēto, nosprausto , pārbaudīto un gadu -simteņos nostiprināto...

Bet par tiem Flācija vai Melanhtona "dižajiem maldiem" - vajag mācīties no Lutera paša - viņš savā baznīctēvu lasīšanā, to teoloģijas analīzē un arī kritikā norāda uz to atsevišķajām kļūmēm ( un objektīvi katrs no tiem kādā jautājumā bija ar savām uzskatu, maigi izsakoties, īpatnībām ) un tos izlabo, bet nekur tos nepasludina par maldinātājiem.

talyc
e-kardināls
#19 Nosūtīts: 27.06.2012 11:41   Laboja talyc
  


Man nav ko te daudz pielabot, Jean.

Tu visnotaļ skaidri runā par ortodoksas un heterodoksas baznīcas atšķirībām.

Es savukārt runāju mīklās, lai tā tiktu skaidrībā ar oponentiem (lai taptu redzams, kurais te runā pēc lietas būtības, bet kuri tikai pēc savu siržu gurdības, teorijām vai ārēji sagrābstītām un lēti iemācītām frāzēm).


_____________________
...ne pret, ne par, bet ar...
Roberto
e-pāvests
#20 Nosūtīts: 27.06.2012 11:56
  


Jo nekas nav paslēpts, kas netaps redzams, nedz apslēpts, kas netaptu zināms un nenāktu gaismā.


_____________________
simul iustus et peccator
Lapa  Lapa 2 no 43:  « Atpakaļ  1  2  3  4  5  ...  39  40  41  42  43  Tālāk »
...bet es teikšu tā:
Krāsas izvēle 


» e-baznīcēns  » Parole 
Vienīgi e-baznīcēni te var rakstīt. Vispirms precīzi ieraksti savu e-vārdu & paroli vai REĢISTRĒJIES.
 
⇑Augšup