131. Kāds tad īsti ir Dieva bauslības mērķis un uzdevums?

A Study Of Christian Doctrine

:: e - POLEMIKA :: / e-POLEMIKA

Luters par Marijas godināšanu

Lapa 1 no 3: 1 2 3 Tālāk »

e-autors	Ziņa
Ingars e-baznīcēns	#1 Nosūtīts: 7.08.2009 18:37 Interesanta diskusija man izvērtās ar vienu cilvēku, kurš Marijas godināšanu atrada pat Lutera sprediķī, kas neliegšos - mani samulsināja. "Marijas godināšanas ir ierakstīta cilvēka pašā sirds dziļumā. /1522.g. 1.septembra sprediķis/ Viņa ir augstākā sieviete un cildenākais kristietības dārgums pēc Kristus (..) personificēts cildenums, gudrība un svētums. Mēs nekad nespēsim viņu pietiekoši godināt. /1531.gada Ziemassvētku sprediķis/ Mūsu lūgšanai jāietver Dieva Māte (..) Tas ko "Esi sveicināta Marija" saka ir, ka viss gods ir jādod Dievam, lietojot vārdus: "Esi sveicināta Marija, žēlastības pilnā..." Redziet, ka šiem vārdiem nav lūgšanas nozīme, bet tīri slavas un goda došana. ... Tam, kuram nav ticība tiek ieteikts atturēties no "Esi sveicināta" lietošanas. /Mazā lūgšanu grāmatiņa 1522/ Katrs, kam ir laba ticība saka "Esi sveicināta" bez briesmām ..." /1523.g.11.marts sprediķis/ Tomēr - kaut vai pats apustulis Pāvils vai pat Marija nāktu un stāstītu lietas, kuras neatrodu bībelē, man nāk prātā tā Jēzus līdzība par Labā Gana balsi, kura avis svešas balss bīstas, jo tās to neatpazīst. Cienījamie eeeeeminences - vai Dr.Luters ir maldījies, vai arī šie citādi ir prosta no konteksta izrauti? Jau iepriekš pateicos par atbildi - PALDIES
moritz e-baznīcēns	#2 Nosūtīts: 10.08.2009 21:23 ai, vaajuma briidis... vai par daudz alus... :D _____________________ laimīgā nekonsekvence...
biskaps e-baznīcēns	#3 Nosūtīts: 11.08.2009 14:51 A , ko tad te Luters saka tik nepareizu? Bīskaps piekrīt Luteram - "Esi sveicināta Marija, žēlastības pilnā!"
talyc e-kardināls	#4 Nosūtīts: 12.08.2009 12:27 Laboja talyc Nu tad vēlreiz tiem, kam aizvien ir nesaprašana (kā arī tiem, kam ir greiza sapratne) šinī jautājumā. Lasīsim kopā no apustuļu evaņģēlijiem sākot ar Lūk.1.nod., mēģinot saskatīt šo: 1. jauniete mirjama nava vis žēlastības pilnā, bet apžēlotā: ... jaunavas vārds bija Marija. 28 Un eņģelis, pie viņas ienācis, sacīja: "Esi sveicināta, tu apžēlotā, Tas Kungs ar tevi!" ... tu žēlastību esi atradusi pie Dieva ... redzi, tu tapsi grūta savās miesās un dzemdēsi Dēlu, un sauksi Viņa vārdu: Jēzus. Tas būs liels, un Viņu sauks par Visuaugstākā Dēlu, un Dievs Tas Kungs Tam dos Viņa tēva Dāvida troni, un Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un Viņa valstībai nebūs gala." 2. mirjama netiek iecelta pasaules ķēniņienes - Visusvētās Jaunavas Marijas godā (nedz arī pati cenšas piesavināties sev šādu titulu), kura būtu pielūdzama līdz ar To Kungu (vai viņa vietā): "Redzi, es esmu Tā Kunga kalpone, lai notiek ar mani pēc tava vārda." 3. tas, ka mirjama ir teicama svētīga esam, par to nav šaubu ne Luteram ne mums, jo tāda neaptverama svētība - nest zem savas sirds to, kas dzimis no Tā Kunga - tāda ir kritusi tieši viņai [tas ir vairāk kā vinnēt pašu lielāko iespējamo vinnestu loterejā].Un tā jau arī to mirjama vēlāk izdzied: ..."Mana dvēsele slavē To Kungu, un mans gars gavilē par Dievu, manu Pestītāju, jo Viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemumu; redzi, no šī laika visi bērnu bērni mani teiks svētīgu, jo Varenais lielas lietas pie manis ir darījis, un svēts ir Viņa Vārds, un Viņa žēlastība paliek uz radu radiem pie tiem, kas Viņu bīstas. Viņš darījis varenus darbus ar Savu elkoni un izklīdinājis tos, kas ir lieli savā sirdsprātā. Viņš varenos nogāzis no augstiem troņiem un paaugstinājis zemos. Izsalkušo Viņš pildījis ar labumiem, un bagātos Viņš atstājis tukšus. Viņš gādājis par Savu kalpu Israēlu un pieminējis Savu žēlastību, kā viņš runājis uz mūsu tēviem, uz Ābrahāmu un viņa dzimumu mūžīgi." ja vēl kas būtu piebilstams šinī jautājumā, tad Jēzus visiem jūsmotājiem, kas gribētu teikt "Svētīgas tās (mirjamas) miesas, kas Tevi nesušas, un tās (sievietes) krūtis, ko Tu esi zīdis." aizbāž mutes ar vienkāršu un skaidru sakāmo: "Tiešām, svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā." _____________________ ...ne pret, ne par, bet ar...
dassy e-baznīcēns	#5 Nosūtīts: 17.08.2009 19:59 Ingars nu es ar godinu Mariju, bet ne jau viņu pielūdzu! manprāt Jāzeps arī ļoti krietns un godājams vīrs...
biskaps e-baznīcēns	#6 Nosūtīts: 26.08.2009 19:39 Bet kas vainas - žēlastības pilnā. Bija taču pilna ar Žēlastību - Jēzu veselus deviņus mēnešus.
Peteris e-baznīcēns	#7 Nosūtīts: 30.08.2009 00:26 Hm, viss pareizi, kas atbildēs uz 07.08. uz Bībeli attiecas, bet pats jautājums, kas attiecas uz Luteru, visos līmeņos paslaucīts pagaldē. Vai ta kardināls tiešām darbojies arī valsts augstākajās aprindās, ka tik veikli un ignoranti apiet Ingara jautājuma būtību?
Roberto e-pāvests	#8 Nosūtīts: 30.08.2009 16:42 Laboja Roberto "Esi sveicināta, tu, žēlastības pilnā!" Lai balstītu šo doktrīnu, kā galvenais pamatojums Bībeles tekstos lietots Lūkas 1:28 pants, kur senākos tulkojumos eņģelis Gabriels sveicina Mariju: "Esi sveicināta, tu, žēlastības pilnā" (grieķu κεχαριτωμένη). O'Kerols norāda, ka teoloģijā žēlastības pilnība kļuvusi par viņas galveno īpašību. To uzskata par Marijas unikālā svētuma un vispāratzītās bezgrēcības pamatu, un tas arī pieņemts par mariāniskās teoloģijas pamatprincipu. Sholastiskie teologi, pamatojoties uz šo pieņēmumu, apkopojuši veselu virkni teoloģisko un morālo tikumu, Svētā Gara dāvanu, neparastu žēlsirdību un spēju (kas it kā piemītot Marijai). O'Kerols un citi mūsdienu mariologi tomēr atklāti atzinuši, ka "žēlastības pilnā" ir kļūdains apzīmējums, taču latīņu tulkojumā tas ievirzījis domāšanu šādā virzienā. Lūkas 1. nodaļas 28. pantu joprojām uzskata par spēcīgu pierādījumu bezvainīgajai ieņemšanai, pat ja tas būtu nepareizi iztulkots. Kītings min šādu pierādījumu: "Jaunākajos tulkojumos, kas tieši balstās uz grieķu valodu, Lūkas 1. nodaļas 28. pants skan šādi: "Priecājies, tu, kas baudi Dieva labvēlību! Dievs ar tevi!” (New Jerusalem Bible), vai arī: "Priecājies, ak, augsti paaugstinātā meita! Dievs ir ar tevi." Šie tulkojumi ir nepilnīgi, jo rada iespaidu, ka labvēlība, kas veltīta Marijai, neatšķiras no tās, kas parādīta citām sievietēm Bībelē. Jaunākie tulkojumi zaudējuši kaut ko no tā, kas atklājas grieķu tekstā, kaut ko, kas parādās vecākajos tulkojumos, t.i., ka šī žēlastība (un vārda kecharitomē sakne galu galā ir charis) ir reizē mūžīga un vienreizēja. Grieķiskais teksts norāda uz žēlastības pilnību. Šī pilnība jāsaprot plašākā nozīmē. Žēlastība, kuru Marijai bija lemts piedzīvot, pilnīga un tik visvarena, cik vien iespējams, attiecas ne tikai uz kādu noteiktu laika posmu, bet gan uz visu viņas dzīvi, sākot no ieņemšanas brīža. Tādējādi viņai būtu bijis jābūt īpašā stāvoklī, žēlastības svētītai no paša pirmā viņas esamības brīža, lai viņu varētu saukt par "žēlastības pilno" vai arī īpašā veidā dievišķās labvēlības apveltītu. Lūk, to arī māca Bezvainīgās Ieņemšanas doktrīna." Ar visu pelnīto cieņu faktam, ka Marija patiešām bijusi paaugstināta pāri visām citām sievietēm, jāatzīst, ka Kītings divdabim κεχαριτωμένη (kas atvasināts no darbības vārda χαριτόω) pievēršas vairāk, nekā tā trūcīgais pielietojums Jaunajā Derībā atļauj. Χαριτόω – tā sauc ticīgos Efezā (Ef. 1:6), un norādes uz bezgrēcīgu pilnību nav. Tādējādi Lūkas 1. nodaļas 28. pantā nav nekā tāda, kas apstiprinātu doktrīnu par bezvainīgu ieņemšanu. Tas, ka Marijai parādīts īpašs gods, izvēlot viņu par Tā Kunga māti, ir vienīgais secinājums. Vēl par bezvainīgās ieņemšanas pierādījumu uzskata arī Lūkas 1. nodaļas 42. pantu, kurā Elizabete, Jāņa Kristītāja māte, saka Marijai: "Tu esi augsti teicama starp sievām, un augsti teicams ir tavas miesas auglis." Ludvigs Ots cenšas pierādīt, ka "Dieva svētība, kas nākusi pār Mariju, pielīdzināma Dieva svētībai Jēzum Kristum, miesā nākušam. Šis paralēlisms liek domāt, ka Marija, līdzīgi Kristum, no savas esības sākuma ir bijusi brīva no grēka". [ Tāpat kā Kītings, Ots sacītajā saskatījis vairāk, nekā teksts īstenībā apstiprina. Vienīgā patiesā līdzība ir, ka gan Kristus, gan Viņa māte bijuši svētīti. Bet, tā kā vienīgi Kristus ir Dievs un Pestītājs, tad, acīmredzot, tā nevarēja būt vienlīdzīga svētība. Elizabetes vārdos viennozīmīga bezgrēcība nav ne skaidri izteikta, ne arī nojaušama. Drīzāk saprotams, ka Marija tapusi "svētīta" tādēļ, ka izvēlēta par Pestītāja māti. _____________________ simul iustus et peccator
Peteris e-baznīcēns	#9 Nosūtīts: 30.08.2009 17:48 Teikšu paldies! epāvestam. Gudri vīri ir runājuši pirms viņa. Bez gudrības teikšu tā- ne tikai tulkotāji, paši grieķi arī izsakās kā ir spējīgi, tāpēc nešaubos par Vārdu, bet par grieķu vārdu... Vai netika teikts: tu, izredzētības pilnā!? Vai vismaz tādā nozīmē. Žēlastību Dievs sniedzis daudziem, bet dot Pestītāju pasaulei (cilvēcei) cilvēka bērna iemiesojumā dots tikai Marijai. Un tas arī viss, kas viņai. Neatradu Bībelē nekādus dievišķus Jēzus Mātes izcēlumus, kā vien Jēzus paša krusta nāvē pēdējā cilvēciskā līdzjūtibā sniegto žēlastību- dziļās dvēseles sāpēs zaudētā un atņemtā dēla vietā nodot viņai citu, cilvēka dēlu (Jāni?) - Sieva, redzi, tavs dēls!- Kopš tā laika kristīgie bijājas Mariju kā Jēzus māti, tāpat kā viņi bijājas apustuļu, svēto un priesteru, bet Dieva priekšā nav neviena pielūdzamā, visi! esam vienādi līdz lielajai Tiesas dienai.
Ingars e-baznīcēns	#10 Nosūtīts: 31.08.2009 00:09 stop stop Pēter - pirmkārt tas tajā brīdī attiecaš tikai uz Jāni, Jēzum bija svarīgi, lai kāds par Viņa māti rūpējas, jo acīmredzot Jāzeps bija jau miris un tajos laikos sievietei vienai izdzīvot bija ļoti grūti, turklāt Marijai vēl visas tās sāpes ko pārdzīvot Otrkārt nav nekādu pierādījumu, ka kopš tā brīža kristieši kā īpaši Mariju vēl godinātu, nedz apustuļu darbos, nedz vēstulēs nav nekādu ziņu par tādām doktrīnām, kādas vēlāk radās katoļu baznīcā

Lapa 1 no 3: 1 2 3 Tālāk »