95. Vai var gūt piedošanu par sestā baušļa pārkāpšanu?


:: e - POLEMIKA :: / e-POLEMIKA

 ticības mācība pamatskolās un bērnudārzos..

Lapa  Lapa 6 no 16:  « Atpakaļ  1  ...  5  6  7  ...  15  16  Tālāk »
e-autors Ziņa
Latvju luteranis
e-baznīcēns
#51 Nosūtīts: 15.10.2010 18:22
  


biskap
Tad kur tu kļūdījies - saucot jeanu par lāga zēnu un paziņojuma patieso līdzautoru, vai saucot viņa mācītāju par hameleonu?

Latvju luteranis
e-baznīcēns
#52 Nosūtīts: 15.10.2010 19:38
  


jean
Kādi tev baznīcpolitiski plāni tuvākajā laikā?

biskaps
e-baznīcēns
#53 Nosūtīts: 15.10.2010 23:03
  


LL, nebūšu vis īpaši kļūdījies ne vienā, ne otrā.

Latvju luteranis
e-baznīcēns
#54 Nosūtīts: 16.10.2010 01:46
  


biskap
Vai varētu būt, ka jeans tev ir lāga zēns tādēļ, ka viņš varētu censties īstenot paziņojuma prasības?

jean
e-baznīcēns
#55 Nosūtīts: 16.10.2010 03:18
  


biskap,

Tu teici: "Valsts, veicinot kristietību un kristīgās mācības mācīšanu skolās, veicina arī labu pilsoņu radīšanu.
Atceries, arī Luters savu uzsaukumu par baznīcas problēmām adresēja laicīgajiem valdniekiem. Un atrada dzirdīgas ausis."

Vai tiešām Luters būtu adresējis uzsaukumu valdniekiem: "Mācīsim tautai kopā ar romiešiem un baptistiem kristīgo mācību, lai tauta kļūst paklausīga un lai labāk maksā nodokļus!!!" Vai tiešām, Tavuprāt, Luters tā būtu domājis?

Manuprāt, Tu smagi kļūdies šādas līdzības rakstīdams. Pilnīgi skaidrs, ka Luters nebūtu bijis ar mieru piekāpties un izveidot tādu "kristīgo mācību", kas apmierinātu gan vienus, gan otrus, gan trešos un kas mācītu, ka nav jau svarīgi, kurā baznīcā Tu bērns pieaugdams iesi, jo būtisku atšķirību starp lielajām konfesijām neesot...

Var jau būt, ka šodien vairs nav būtisku atšķirību, tik nepin lūdzu tur iekšā Luteru... Viņa nostāja bija kardināli pretēji, jo pat Vakarēdiena "sīkumos" viņš nespēja vienoties ar mūsdienu batistiem, kas mūsdienu luterāņu skatījumā skaitītos pilnīga tumsonība, vai ne, biskap?

ac,
jean

biskaps
e-baznīcēns
#56 Nosūtīts: 16.10.2010 16:52
  


jean, mani šai gadījumā iz Lutera interesē pats princips - vai var valsts pārstāvjiem mudināt ņemt zināmu līdzdalību baznīcas misijā. No Lutera ( un ne tikai Lutera ) izriet - ka var gan.

( Amerikā ir tāda kristiešu kustība - "What will Jesus do!" .
Vai tu domā, ka luterisms ir variācija par šo tēmu - "What will Luther do!" )

Tātad, kristīgā mācība ( ar kuras saturu joprojām mudinu tevi iepazīties) skolās tiek mācīta ( kā izvēles priekšmets ) neatkarīgi no mūsu subjektīvās attieksmes pret to, un izejot no tā, neredzu iemeslu to nosodīt ( kāpēc nosodīt, ja tās saturs ir pareizs ), bet atbalstīt kā vienu no baznīcas misijas veidiem.

(Vai tik pat dedzīgi viens otrs kristietis iestājas pret evolūcijas mācību skolā, kas taču tieši veido ateistisku pasaules uzskatu, kā paradokss, iestājas pret kristīgo mācību? )

- - -

Un, jean, kā tu domā, vai Luters būtu atbalstījis citas konfesijas ( metodistu ) dievnama lietošanu luterāņu draudzes dievkalpojumam?
Metodisti ir visai modificēts ( no visa pa druskai ) kristietības novirziens.
Vai šāda dievnama izmantošana nerada iespaidu, ka konfesionālās atšķirības metodistu un luterāņu starpā ir relatīva lieta?

jean
e-baznīcēns
#57 Nosūtīts: 17.10.2010 02:00
  


vai, vai, vai! vispirms Tu piesauc Luteru, tad pārmet man, ka es turpinu ar Luteru, bet beigu beigās pats turpini no tēmas: what would Luther do? traks var ar Tevi palikt...

redzi, biskap, vairāki gadsimti jau ir pagājuši kopš lielā daļā Eiropas saprata un ieviesa dzīvē, ka valsts un baznīca ir šķirtas. Ka tās ir divas dažādas "nozares", kur katrai ir sava atbildība par savām lietām. Bet galvenais, lai valsts nesāktu cilāt un izvērtēt dogmas jeb kristīgo mācību: kas tajā pareizs, kas nepareizs, kam taisnība, kam ne... Pārāk daudz asiņu ticis izliets un joprojām visur, kur valsts ir saistīta ar reliģiju notiek kari ar citādi ticīgajiem. Arī Eiropā, arī salīdzinoši netālu kaimiņos.

baznīcai gan ir izdevīgi, ja tai ir valsts backups, tomēr vēsture daudzkārtīgi ir pierādījusi, ka baznīcas šādā stāvoklī ar laiku izkurt un to "sāls" vairs nav derīga...

Bet nu Tev tas ir kā tam-tam džungļos... Kad sapratīsi, tad jau būs par vēlu.

ac,
jean

biskaps
e-baznīcēns
#58 Nosūtīts: 18.10.2010 13:26   Laboja biskaps
  


Tas, ka valsts un baznīca ir šķirta, ir labi pašai baznīcai.
Tai pat laikā tas ir visai nekonkrēts sadalījums, kristieši priecājas, ka valsts ierēdņi nebāž degunu viņu lietās, daži politiķi cenšas izstumt no sabiedrības dzīves jebkādu kristietības ietekmi.
Tai pat laikā šī šķirtība nav ticības artikuls, bet gan vēsturiska norise, savā laikā bez valsts atbalsta ar luterāņu baznīcas izdzīvošanu būtu visai pasmagi.
(Un no jebkādas baznīcas ietekmes valsts dzīvē centās atbrīvoties , pirmkārt, ateistiski ievirzītie radikāļi. Vai arī pēc tam izmantot pārlieko baznīcas atkarību no valsts ( kā Zviedrijā ) savu ideoloģiju interesēs.)
Līdz ar to, kristīgā mācība ir mācības priekšmets, kuru kristiešiem, Jean, labāk vērtēt pēc tā satura, nevis pēc kādiem paralēliem ideoloģiskiem uzstādījumiem. Es saviem bērniem to ļauju mācīties, jo mani tās saturs apmierina. Būtu tur kādi murgi, es būtu pirmais, kas to nosodītu.
---
Un kā tur palika, vai Luters būtu atbalstījis luterāņu dievkalpojumu metodistu dievnamā?
Vai anglikāņu, vienā ar homīšiem?

gviclo
e-kardināls
#59 Nosūtīts: 18.10.2010 16:40   Laboja gviclo
  


... vai pie baptistiem? ... vai pie slimniekiem? ... vai kapličā?

Jņ.4:21


_____________________
Esi nomodā par sevi un mācību!
biskaps
e-baznīcēns
#60 Nosūtīts: 18.10.2010 18:24   Laboja biskaps
  


...pie baptistiem?,
bet man te tā kā nebūtu problēma.
Es nesaku - kristīgajai mācībai valsts skolās - nē!,
ja tās sagatavošanā ir piedalījušies un to akceptējuši arī baptisti vai pat katoļi. Galvenais ir tās saturs.
Vai kristīgai mācībai nē - tikai tāpēc ka tā ir skolās.
Pat teologi var mācīties laicīgu augstskolu teoloģijas fakultātēs ( skat. Erno piemēru ).

Lapa  Lapa 6 no 16:  « Atpakaļ  1  ...  5  6  7  ...  15  16  Tālāk »
...bet es teikšu tā:
Krāsas izvēle 


» e-baznīcēns  » Parole 
Vienīgi e-baznīcēni te var rakstīt. Vispirms precīzi ieraksti savu e-vārdu & paroli vai REĢISTRĒJIES.
 
⇑Augšup