260. Par ko mums ir jāaizlūdz?

A Study Of Christian Doctrine

:: e - POLEMIKA :: / e-POLEMIKA

Dzīvot prātā un skaidrībā ar Dievu?

Lapa 1 no 3: 1 2 3 Tālāk »

e-autors	Ziņa
KaTs e-baznīcēns	#1 Nosūtīts: 17.11.2010 12:27 ES+SE=ESSE Es esmu. Es sajūtu un izbaudu Radītāja (=Dieva) laisto pasauli ar tās tikumību un ne-TIKUMĪBU. Un tas viss kopā veido vienotu organismu ESSE=Visumu=Vienotību. Kas es esmu šai essē? Radoša šūna vai vēža šūna? Kas es esmu - to es sev prasu katru rītu un katru vakaru. Jo visas dienas garumā, kad esmu bijis patiesi dzīvs, jūtošs un radošs es esmu bijis Viņā un ar Viņu. Un man patiesībā nav vienmēr nozīmīgi kā tad viņu sauc. Viņš jau uz mums runā ik dienu, ik brīdi. Mans uzdevums ir saklausīt un atbildēt, liecināt, lūgt, radīt. Es esmu dzīvojis šai dzīvē tik, cik esmu bijis Viņā ---------- P.S. daži citāti un konspekti no Dmitrijs Vereščagins - Briedums- Vieda - Rīga 59) Baznīca un reliģija patiešām var palīdzēt cilvēkam viņa problēmu risināšanā. Bet tieši kādu problēmu risināšanā tā palīdz? Tikai to, kas ir saistītas ar viņa zemes dzīvi. Savukārt jautājumos, kuri attiecas uz turpmāko eksistenci pēc nāves, ne reliģija , ne baznīca cilvēkam palīdzēt nevar. Pat viskvēlākajam baznīcas piekritējam nav nekādas garantijas uz apzinātu pēc nāves eksistenci. Ja dzīves laikā cilvēks PATS nav izaudzis līdz tiešai Dieva uztverei, bet izaudzis tikai līdz saskarei ar Viņu caur starpnieku, viņš tā arī nespēs apzināti apvienoties ar Dievu. (60) Ja lūgšana nav bijusi patiesa, bet tikai aiz ieraduma, ja Dieva uztvere nav sasniegta, tad pēc nāves, kad rituālie balsti paliks Zemes materiālajā pasaulē, cilvēka dvēsele apjuks un burtiski zaudēs samaņu. Jo dzīves laikā savu paša apziņu tā radusi aizstāt ar balstīšanos uz kruķiem. (56) Jautājums par dzīvi pēc nāves - tas ir katras reliģijas pamatjautājums Visas reliģijas sola paradīzi, debesu valstību - būtībā labāku dzīvi pēc zemes gaitu pabeigšanas. Izņēmums ir tikai klasiskais budisms. Budisti cenšas izvairīties no atkārtotām inkarnācijām, jo uzskata zemes dzīvi par bezjēdzīgu ciešanu virkni. Viņi atzīst tikai mūžīgo pēc nāves eksistenci ārpus fiziskā ķermeņa un acīmredzot ar to saprot neapzinātu pēc nāves eksistenci, kad cilvēciska būtne zaudē savu individualitāti, izšķīst Dievā un vienotībā, ar to mīt mūžīgā mierā un svētlaimē (57) Pārējo reliģiju pārstāvji sapņo par apzinātu aizkapa dzīvi. Bet vai viņi visi to varēs sasniegt? Laikam gan ticīgo pamatmasa stipri maldās par savu aizkapa dzīvi. To iemantos tikai izredzētie. Kas ir šie izredzētie? Vispirms, protams, reliģiju pamatlicēji. VISAS reliģijas ir radījuši garīgo pilnību sasnieguši cilvēki. Viņi sasniedza tādu savas attīstības līmeni, kas ļāva tieši sajust Dievu, sajūtu līmenī uztvert viņa klātbūtni un Viņa izpausmes. Tāpēc jau arī pie viņiem sāka tiekties neskaitāmi pielūdzēji un sekotāji. (58) Tomēr pamatlicēju sasniegtais augstais līmenis nenozīmē, ka to pašu līmeni spēj sasniegt viņa sekotāji, visi kādas reliģijas piekritēji vai runājot baznīcas vārdiem, visa draudze. Parasti ticīgais nav pietiekami attīstīts, lai nonāktu tiešā saskarsmē ar Dievu. Viņš vienkārši NEKAD nepaceļās līdz tādam līmenim. Un tieši tādiem cilvēkiem, ari tika radīta baznīca un izdomātas lūgšanas, viņu del arī pastāv daudzie reliģiskie rituāli. Jo kad cilvēks pats nav pietiekami attīstīts un nevar aizsniegties līdz Dievam, viņa saziņai ar Dievu ir vajadzīgs starpnieks. Un, kad daudzi tādi cilvēki sapulcējas baznīcā, sāk lūgt Dievu un p[iekopt reliģiskos rituālus, viņu apvienotā enerģija veido jaunu energoinformatīvo kopību, kas ir augstāka neka atsevišķam cilvēkam. Tā tiek radīts šim parastajam cilvēkam nepieciešamais starpnieks. (59) Baznīcā radītā kopība tad arī ir starpnieks atsevišķa cilvēka saskarsmei ar Dievu. Viņa paša spēku šai sarunai ir par maz, bet pieslēdzoties energoinformatīvajai kopībai, ko veidojis daudzu cilvēku spēks, šis cilvēks to var izmantot, lai paceltos līdz dievišķajiem augstumiem. Vēl vairāk - šī piekritēju kopīgā enerģija top par pašas baznīcas balstu. Tāpēc baznīca kļūt ne tikai par starpnieku starp Dievu un cilvēkiem, bet ari pati iegūst spēku, kas ir pietiekošs atsevišķa cilvēka problēmas atrisināšanai. Tāpēc, lai atrisinātu dažas problēmas, cilvēkam nav katrā ziņa jāvēršas pie Dieva, pietiek ar to, ka viņš vērsīsies pie baznīcas - un tā palīdzēs viņam ar saviem spēkiem, bez dievišķās līdzdalības. (60) Precizēsim: pēc nāves jebkura cilvēka dvēsele, protams mājos Dievā, jo dievs ir viss. Taču pastāv milzīga atšķirība starp apzinātu mājošanu Dievā un neapzinātu atrašanos Viņā. Ja cilvēks savas dzīves laikā nav izgājis ārpus baznīcas ujn reliģijas ietvariem, viņš mājo Dievā neapzināti. reliģija saviem ierindas piekritējiem nedod ne iespēju apzināti mirt, ne apzināti dzīvot pēc nāves. Reliģija vienīgi ļauj izvēlēties vienu no vairākiem neapzinātas eksistences aspektiem, kas ir vistuvākais konkrētās reliģijas konkrētajiem piekritējiem. Turklāt ari neapzinātai eksistencei ir dažādas šķautnes: kristietība sola mūžīgu mieru, islāms mūžīgu svētlaimi, bet virkne Āfrikas reliģiju - mūžīgu cīņu. Tāpēc dvēselei pēc nāves atkarībā no tā, kam cilvēks reliģijā devis priekšroku, atradīsies vai nu miera vai cīņā, bet neko neapzināsies! (60+) Patiesībā katrs cilvēks var iegūt spēju savienoties ar dievišķo, to praktiski apgūt kļūst iespējams pēc apziņas atvēršanas katra cilvēka dvēselē. (81) Loģiskā prāta funkcija - sadalīt un analizēt Dvēseles funkcija - apvienot un sintezēt Jebkurai analīzei ir jēga tikai tad, ja tā ir solis uz turpmāko sintēzi. Nokļuvuši loģikas varā, lielākā daļa cilvēku tā arī nekad neapzinās/nesasniedz sintēzes sniegto laimi, vienotību, ko sniedz jaunrade. Tāpēc šiem cilvēkiem visu laiku šķiet, ka pasaule ap viņiem brūk un sašķeļas, pat viņi paši zaudē pamatu zem kājām. Un tas nav nekas pārsteidzošs - šo cilvēku dvēseles ir tik vājas un neattīstītas, ka nespēj saprast pasaules dvēseles radošo spēku, nespēj ieraudzīt apkārtējās pasaules vienotību, harmoniju un skaistumu (95) Radoša attieksme pret pasauli KATRAM cilvēkam izpaužas dziļi individuāli. Sajūtas ir mūsu apziņas pastāvēšanas nepieciešamā enerģija. Ja nav sajūtu, apziņa beidz pastāvēt Sajūtas = Dzīvība Nejūtošs cilvēks nav cilvēks? _____________________ un iesākuma bija Vārds ...
talyc e-kardināls	#2 Nosūtīts: 17.11.2010 19:27 vai šis ir no to jautājumu sērijas uz kuriem nemaz netiek gaidīta atbilde? _____________________ ...ne pret, ne par, bet ar...
Roberto e-pāvests	#3 Nosūtīts: 17.11.2010 22:16 KaTs tev būs e-KĀRTĪBU lasīt _____________________ simul iustus et peccator
Peteris e-baznīcēns	#4 Nosūtīts: 17.11.2010 22:35 Hmm...Parastie un īpašie ticīgie... Vai Dievs tā nodalījis? Vai kopīga kliegšana sasniedz Dieva ausis labāk kā atsevišķa klusa patiesa lūgšana?
talyc e-kardināls	#5 Nosūtīts: 19.11.2010 04:28 Laboja talyc Kad mēs nezinām, ko un kā lūgt, tad, caur mūsu nopūtām, Dieva svētais Gars pats par mums aizlūdz par mums Dieva priekšā _____________________ ...ne pret, ne par, bet ar...
Peteris e-baznīcēns	#6 Nosūtīts: 19.11.2010 12:43 Tā jau jā, bet, ja zinām- vai tad lūgšanai balsī un pat kliedzienos, īpaši baznīcā, nav neapzināts mērķis likt Dieva ausīm caur līdzklausītāju ausīm un sirdīm pa tiešo, apejot svēto Garu, sadzirdēt lūdzēja sacīto?
talyc e-kardināls	#7 Nosūtīts: 20.11.2010 01:02 Laboja talyc mēs esam pret šādu praksi ironiski noskaņoti. Tā pat Elija apsmēja viltus praviešus šiem sakot: "Sauciet stiprā balsī, jo viņš taču ir dievs; varbūt viņš iegrimis domās vai aizgājis pa darīšanām, vai atrodas ceļā, varbūt viņš guļ, un viņam būtu jāmostas!" (1.Ķēn. 18:27) _____________________ ...ne pret, ne par, bet ar...
Peteris e-baznīcēns	#8 Nosūtīts: 20.11.2010 13:08 Cik ir tie- mēs?(bez ironijas!)
talyc e-kardināls	#9 Nosūtīts: 20.11.2010 13:13 Laboja talyc mēs ir Baznīca, t.i. Kristum patiesi ticošie priekš kam tev būtu jāzin skaitu (to Dievs vien zina) ko gan tas tev labu dotu? - - - tev, draugs, atliku likām pietiktu, ka tu būtu viens no ticošajiem _____________________ ...ne pret, ne par, bet ar...
KaTs e-baznīcēns	#10 Nosūtīts: 21.11.2010 04:00 Gan izteicos, gan citēju visai daudzvārdīgi, citiem vārdiem to varētu izteikt: es patiesi šeit kliedzu - pieņemu šo aizrādījumu --- Esmu kristietis. Man patreiz nav skaidrs kur ir mana vieta katolicismā (kas es formāli esmu) vai protestantismā. Man ir aktuāls jautājums par savu reliģisko identitāti. Šis manis te izteiktais ir, iespējams, nepietiekami ar e-Kārtību saskaņots un tai piemērots teksts. Ar e-Kārtību iepazīšos --------- Esmu dzirdējis, ka 1. Visai daudzi cilvēki Japānā no rīta ejot uz kristiešu dievlūgšanu, bet vakarā uz sintonistu templi 2. Esmu dzirdējis, ka visur pasaulē, kur dominē katolicisms, visai labi saglabājas nacionālās vai novada tradīcijas un kultūra. Pretēja aina vērojama protestantisma dominētajās teritorijās. - - - mans paziņa, visai zinošs, samēra ortodoksāls,bet tomēr visai tolerants un atvērts katolis šāda satura manu tekstu uzņēma visai rāmi un izsvērti - būtiska piezīme par to kopumā bija: nu jā Tu brāl taču runā par tādu katram īstenam ticīgam pazīstamu lietu kā "piedzimšana no augšas" - - - http://www.tautasforums.lv/?p=1450&cpage=1#comment -16788 _____________________ un iesākuma bija Vārds ...

Lapa 1 no 3: 1 2 3 Tālāk »