Dievs gan nekārdina nevienu, bet mēs lūdzam šinī lūgšanā, lai Dievs mūs glābj un pasargā, ka velns, pasaule un mūsu miesa mūs nepieviļ, nedz ieved neticībā, izmisumā, nedz citā lietā, kaunā un grēkā un kaut ar tiem taptu kārdināti, ka tomēr beidzot uzvaram un virsroku dabūjam.

Svētīgs tas vīrs, kas pastāv kārdināšanā, jo, norūdījumu sasniedzis, tas saņems dzīvības vainagu, ko Viņš ir apsolījis tiem, kas Viņu mīl. Neviens, kas tiek kārdināts, lai nesaka: Dievs mani kārdina, - jo ļaunām kārdināšanām Dievs nav pieejams, un pats Viņš nevienu nekārdina. Bet katru kārdina viņa paša kārība, to vilinādama un valdzinādama.