42. Kas ir svētīšana?


:: e - POLEMIKA :: / e-POLEMIKA

 Kas ir pilsonis, kas ir Latvija, kas ir latvietis?

Lapa  Lapa 2 no 7:  « Atpakaļ  1  2  3  4  5  6  7  Tālāk »
e-autors Ziņa
biskaps
e-baznīcēns
#11 Nosūtīts: 17.09.2015 12:09   Laboja biskaps
  


Cody, arhaiskā vāķēšana ir viena lāga entuziasta personiska ideja, kuru tad, kā jau demokrātiski pieņemts, acīmredzot, citiem komisijas locekļiem bija kūtrums izbalsot ārā.

Žēl, atkal būs viena lieta, kas aizņems vietu un par ko brīnīties pārējiem DZGR lietotājiem.

Bet par kristietības norietu a la taivāni nebūtu tik drošs,
šo dziesmu dziedājuši gan "apgaismotie" voltēri,
gan "zinātniskie" komunisti, bet tā vienmēr atdzimst kā Fēnikss no pelniem...

Acīmredzot, Kristus vārdi par elles vārtiem, kas to neuzvarēs, ir arī empīriski sevi vienmēr vēsturē apliecinoša patiesība.

Vienu valsti, tautu un nāciju nomaina cita (piem.kur tagad ir romieši?), bet Kristus Baznīca paliek.

talyc
e-kardināls
#12 Nosūtīts: 17.09.2015 12:36   Laboja talyc
  


Kristus Baznīca gan pastāvēs līdz laiku beigām, ...un elles vārtiem to nebūs uzvarēt.
Un būs daudzi, kas teiks Kungs, Kungs, ...taču tie neteiks "Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls."

Būt, būs tā pat kā Elijas laikā bija, kad šis Baāla praviešus izsmēja, pa nopietnam mudinot šos lūgt vēl cītīgāk (1. Ķēn. 18:27)... āksti

Būs, protams, ka būs (skaisti plaši vārti, ar greznu uzrakstu "UZ PARADĪZI")... būs daudzi 'Kristus vārdā' aicinātāji, par viņu liecinātāji, kurus mēs dēvējam par antikristīgiem jūsmotājiem. Tā jau tam ir pasaulē jānotiek (1. Jāņa 2:18)

Tā pat ir iespējams, ka savstarpējās cīņās dažādu antikristu starpā [kad tie, kuri ir pret Kristu (kā muhamedāņi) plūksies ar tiem, kuri monpolizējuši Kristus vārdu (kā pāvestieši) un līdz nepazīšanai nopostīs zemi]... ka ārēju (nepārvaramu) apstākļu rezultātā zaudējam savu valsti. Lūk tas būtu saprotami (un visnotaļ loģiski) un bēdīgi, kā vēsturē to jau esam piedzīvojuši, ka tautas 'izgaist' taču vēl lielāks kaitējums latvietībai ir iekšējie draudi - neticība, panīkums - jeb t.s. dabiskās izmiršanas sindroms.


_____________________
...ne pret, ne par, bet ar...
biskaps
e-baznīcēns
#13 Nosūtīts: 17.09.2015 17:11   Laboja biskaps
  


Va' ta' man rūp tā tālīščangaļu latvietība, ja ar Dievpalīgu mana kursietība joprojām dzīva!

Cody
e-baznīcēns
#14 Nosūtīts: 17.09.2015 22:41
  


Vakar pabeidzu pirmās palīdzības kursus. Manā profesijā neļauj strādāt bez tā. Atsvaidzināju zināšanas, nokārtoju eksāmenu bez nevienas kļūdas. Šorīt Granīta ielā avārija-vieglais auto, motocikls un motociklists kā salauzta lelle mētājas uz asfalta un mēģina savu kājiņu ieriktēt. Acīm redzams sāpju šoks. Vieglā auto šoferītis izlicis trijstūri, droši vien izsaucis ātros, skraida šurpu turpu, visi brauc garām, tikai piebremzē, lai apskatītos un nobildētu uz iPhona. Arī es pabraucu garām, jo ātrie tak ir izsaukti, taču loģiski. Bet pēc pāris kilometriem sapratu, ka viss kas tur bija, bija nepareizi. Bet es zināju kā bija jābūt, lai to motociklistu uzturētu pie dzīvības līdz ātrajai palīdzībai. Kas mani neapstādināja? Kaut kāda kauna sajūta, lepnums, pārliecība, ka tā ir notikuma dalībnieku problēma, ka valstij par to jārūpējas, man ar to nav nekāda sakara, visi brauc garām?
Zīmīgi, ka kursus pasniedza samariešu biedrība.


_____________________
Tur, kur nav skaidras pārliecības, priekšroka jādod šaubām
talyc
e-kardināls
#15 Nosūtīts: 18.09.2015 09:02   Laboja talyc
  


Tā ir, Cody, sabiedrības normas, jeb tradīcijas ir tas, kas bieži vien (bieži pašam pat nemanot) ir tas kas tev liek darboties automātā. Sociālajos eksperimentos, izspēlējot vienu un to pašu scenāriju dažādās soc-vidēs (Amerikā un Krievijā) tika iegūts absolūti atšķirīgs rezultāts: -Piemēram, pa ielu ejošs puisis saķer vēderu, pavaibstās, paiet vēl pāris soļus, tad notupjās, vēl pēc brītiņa apveļas uz sāniem. Amerikāņi savu palīdzību piedāvā dažu sekunžu laikā, Krievijā tava gulēšana uz trotuāra var izvērsties stundu garumā. Jautājums - kas veido tradīcijas?; Kas liek tev mainīt tavu sociālo uzvedību atrodoties atšķirīgās sociālajās vidēs?


_____________________
...ne pret, ne par, bet ar...
Janis Karklins
e-baznīcēns
#16 Nosūtīts: 18.09.2015 10:24
  


Paldies Cody, ka dalies ar šādu pieredzi, un cik bieži Ādams mūsos ir tik spēīgs. Tieši šīs situācijas atgādina, lūdziet bez mitēšanās.

Par tēmu kristietības izzušana ir skaidrs, ka tas nav iespējams! Bet es vairāk domāju, ka beigu laikam tuvojoties, patiesa ticība iet mazumā, spēki zūd un daudzi atkrīt, bet tai pašā laikā baznīca(pseido) zeļ un plaukst. Skatos un "brīnos", kā luteriskā baznīca un tās mācītāji ir atkrīt no ticības mācības, vai arī kā pakļaujās, kā tiek manipulēti no virsvaldes u.t.t., draudzes tiek iespaidotas, skumīgi! Formas pārņem būtību, karojam par formām un būtiskais vispār netiek ņemts vērā.
Par diesmu grāmatu runājot vai pareizāk sakot par interpretācijām par krustu, nāk atmiņā stāsts par bezdibeni un krusta apzāģēšanu, kas mūs izslēdz no mūžības.
Paldies Dievam, ka ir vēl palikuši vīri kuros Dievs pagodinās.
Vēl realitāte ir tāda, ka tie kas padodās velna viltībām liekas, ka stāv viss stiprāk ticības mācībā un jaunie iet ar pilnu pārliecību!

talyc
e-kardināls
#17 Nosūtīts: 18.09.2015 11:46   Laboja talyc
  


Jā, Jāni, kā tu tā, citam Jānim, kurš ir cienījams, godājams, pasaulē pazīstams un atzīts tā pateiksi - "draudziņ tu tak nemaz neesi luterisks, kamdēļ tu esi iesēdies arhibīskapa krēslā?"

kas tu tāds esi, kas tevi klausīs [nemaz nerunājot par to, kas tev devis tiesības savu (vārda)brāli tiesāt]

- - -

latvietis - ex-bauris - kristietis... ar ko es to salīdzināšu? ā, lūk ir kaut kur okeāna dziļumos tādi vēzīši, kuri staigā pa grunti, izmantojot tukšas palikušās gliemežnīcas. Ārēji izskatās gluži tādi pat oriģinālie gliemežnīcu iemītnieki (ārējās čaulas izaudzētāji)... tā pat izrāda dzīvības pazīmes...
Taču iekšējā atšķirība ir ārkārtīgi liela. [Uzreiz protams nepateiksi, jo tie pārvietojas (neguļ uz vietas kā citu beigto gliemju čaumalas)... tie ir pat žiglāki un ņiprāki par citiem gliemežiem-vienaudžiem.] Bēdas, ka vēzīšu nestā čaumala ar laiku dikti apbružājas, bet kas pats bēdīgākais - TĀ NEAUG!

Tad nu mums ir dažādu rangu garīdznieki - bīskapi un virsmācītāji - viens par otru cienījamāki un pat kāds cienīgi-lēnīgais (proti pēc gaitas ij nepateiksi, ka tas nedzīvu čaulu nes). Taču ticības augļu (garīgās izaugsmes pie tautas) nav un nav.

- - -

Taču (kā jau diskusijas sākumā teicu) mans mērķis nav še kādu apsūdzēt, iztiesāt, bet apspriest un paanalizēt kāpēc mēs esam, kas mēs esam; kas, kā un kāpēc ar mums ir noticies (notiek) pagātnes/tagadnes/nākotnes griezumā.

Ja neņem vērā sātana darbus pasaulē (ja domājam, ka spēsim velnu apmuļķot līdzīgi kā ganuzēns no pasakas) - tā būtu vēl tikai pus-bēda. Ja neredz Dieva darbu, ko Jēzus mūsu labā paveicis; Ja neklausa viņa vēsti caur viņa uzdevumā sūtītajiem mācekļiem, tur jau iestājas pavisam cits spriedums.

- - -

Tas ka latvietis nav dikti lēt-ticīgs ir 'pateicoties' tam, ka mums ir bijusi iespēja salīdzināt, jeb baudīt no dažādi sagrozītas x-tīgās mācības augļiem. Ja tev trīs gudrinieki sludina vienu un to pašu Jēzu, bet katrs to raksturo citādi (un beigās vēl savā starpā izkaujas), tu vari mēģināt izvilkt vidējo aritmētisko "jēzu" , vai arī secināt, ka tevi vienkārši kāds gribējis apmuļķot.

Tas visnotaļ izskaidro latvieša garīgo 'imunitāti', jeb nespēju 'akli' pieķerties ne romiešu ne maskaviešu ne kādai citai no to laiku x-tīgās reliģijas uzspied-versijām.

Es ticu, ka jau 'cilšu virsaišu' laikā mums bija atsevišķi ticības uzplaiksnījumi (taču nevis pateicoties sagrozītai evaņģēlija sludināšanai, bet par spīti tai). Es nešaubos, ka šeit bija kādi patiesi Kristum ticošie, kuri tika izdeldēti no zemes virsus vairāku apstākļu dēļ:

1. Nevienam no '3 lielajiem' spēlētājiem nebija nepieciešams tāds 'ceturtais-pats gudrākais' spēles dalībnieks [esošajam režīmam paklausīgi un lojāli cilvēki bija vajadzīgi]
2. Komunikācijas trūkums/ sakaru problēmas, jeb nespēja sazināties - nodot tālāk /atstāt 'uzticamu' vēstījumu savējajiem un sabiedrotajiem [ticības mācība mira līdz ar ticības sludinātāju]
3. Velna pastiprināti uzbrukumi, kā stratēģiski svarīgam punktam [potenciāli izdevīga vieta patiesas ticības dzimšanai un ticības mācības izauklēšanai]

- - -

Līdz pat 'Lutera laikiem' mēs īsti nevaram runāt ne par latviešu tautu nedz par kaut kādu tautas ticību. Jā, bija dzimtcilvēki, kuru organizēšanai, katrs valdnieks izmantoja sev tuvāko/izdevīgāko reliģijas versiju (skoloja un algoja mācītājus).

Dr.M.Luters, rūpēs par savu (vācu) tautu, redzot, kādā nožēlojamā stāvoklī atrodas viņa līdz-cilvēku dvēseles aicināja, mudināja un skubināja ikvienu mājas-tēvu mācīt un skaidrot savai saimei Dieva labo vēsti saprotamā valodā - tautas mēlē (t.i. vāciski).

Un ...tā, kā šī prakss bij sef lapp pierādījse ieēkš to vāc-zemm ..., un tas bij nesis labus (garīgos)augļus, bija arī vajadzība pēc skaidras mācības tajās saimniecībās, kur saimes ļaudis ...bijj noo tū baurr ciltte nākušeēm.
Tad nu attapīgākie mācītāji salāgoja bauru izdvestās skaņas ar sava alfabēta burtiem, tā ieliekot pamatus visai mūsdienu 'literārajai valodai' (kuru arī es še izmantoju, lai tev, mīļais lasītāj, visu par to seno laiku lietām izklāstītum saskaņā ar savu izpratni).


_____________________
...ne pret, ne par, bet ar...
biskaps
e-baznīcēns
#18 Nosūtīts: 18.09.2015 19:11   Laboja biskaps
  


Skatos un "brīnos", kā luteriskā baznīca un tās mācītāji ir atkrīt no ticības mācības, vai arī kā pakļaujās, kā tiek manipulēti no virsvaldes u.t.t., draudzes tiek iespaidotas, skumīgi!

Atkal zinu vienu otru pozitīvu gadījumu, kur virsvalde nav ļāvusi pārmēŗīgi dedzīgiem draudžu vadonīšiem manipulēt ar mācītājiem.
LELB, protams, nav bez problēmām, tikai tml problēmas baznīcai ir bijušas visos laikos un visās vietās. Tipa - ģenerālsuperintendanta, baronlielskungu, rātes kungu, mācītāju, vikāru, zemnieku u.c. ne vienmēr harmonisko attiecību summa.
Kā uz to skatās...
To pašu Luteru var apskatīt no viņa kā ticības brāļa un cīnītāja skata punkta un var pārtaisīt par neirotisku neapmierinātu tipu.
Protams, aiz idealizētas un herozizētas Zelta laikmeta baznīcas izpratnes to grūti saskatīt.

Janis Karklins
e-baznīcēns
#19 Nosūtīts: 19.09.2015 13:35
  


Kristus vārds lai bagātīgi mājo jūsos:pamācait un paskubinait cits citu visā gudrībā ar psalmiem, himnām un garīgām dziesmām, žēlastībā dziedādami savās sirdīs Dievam. Kol 3:16.

talyc
e-kardināls
#20 Nosūtīts: 21.09.2015 11:58   Laboja talyc
  


Jā, Jāni K, tieši šādas kristīgas paskubināšanas (no Lutera puses) rezultātā reformācija ieguva savu (daudz dziļāku) jēgu, kā vien ja tā būtu dumpīga sacelšanās pret pāvestības bezpriģelu. [Tas kā to uztvēra pāvestieši un ar kontr-reformāciju "lāpīja pasaules deķīti" arī atstāja savu graujošo iespaidu uz 'latvietības' jauki iesāktajiem aizmetņiem..., par to vēlāk]

Tā nu šī 'asiņainā dubļu' piciņa (no Livonijas tautu atlikuma saslaukām kopā samīcīta) pirmo reizi saskārās ar 'skaidro mācību - Evaņģēliju, kas nav kaut kā kopā samiksēts ar bauslību. Pateicoties Dr.M.Luteram arī šie bavri beidzot dabūja no debesu galda baudīt (kas bija tik neparasti gards, salīdzinājumā ar iepriekš ilgstoši iekšā spiesto rūgto dziru - indi dvēselēm).

Tur mēs varam sākt kaut ko runāt par tautas atmodas aizmetņiem. Taču tā, - bez pārsteidzības un īpašas jūsmošanas šinī jomā. Mums nevajadzētu ļauties iejaukt sevi reformācijas notikumos Rīgā, jo tā aizvien bija sveštautiešu - vienu kungu bērnu cīņa ar citu kungu bērniem. Nekāda dominējošā loma (nedz īstā lietu izpratne) bauriem te nebija. Protams, ka arī latvieši piedalījās tā laika notikumos, noteikti ka bija arī kādi varonīgi, piemiņas vērti vīri, taču... nebūsim naivi - Ja ar saka: "mans zirgs man šinī kaujā nesa uzvaru", taču neviens neiedomāsies, ka tas lopiņš būtu bijis kara vedējs (tik vien kā nesis karotāju).

Tā pat hipodromā - tu pēkšķņi ievēro jaunu zirgu (ne zirga barotāju un trenētāju); Tu redzi tā dabu, viņa žokeju, vari noskaidrot, kurš ir tam saimnieks. Tas ir tāds vesels komplekss "zirgs uz kuru tu liec savu likmi'.

Tad nu latviešu tauta ir kā tas darba zirdziņš, kurā (reformācijas notikumu iespaidā) pēkšņi atdzīvojās kāds dziļi apspiests, aprakts un jau aizmirsts "brīvā rikšotāja" gēns, jeb kā teiktu Dr.R.Feldmanis:"Reformācijas notikumi uzcēla latviešu tautu uz politskās skatuves".

- - -

Mūsējie beidzot bij tikuši pie instrumenta, kuru citas tautas jau izsenis tika lietojušas savas kultūras kopšanai - proti pie rakstītā vārda. [Šeit atkal nevajadzētu ļauties jūsmošanai, jo sākotnējā procesā šī 'tikšana', protams bija tīri teorētiska. Lielākoties rakstīto vārdu tīrā formā bauri pat neredzēja(fiziskā piekļuve šīm 'burtnieku' zinībām nebija katram). Taču iespaidu tas nevarēja neatstāt, jo kaut vai fakts, ka sveš-zemju-vācietis pēkšņi (...nu burvju zīmes)... šis pēkšņi varēja runāt bavriem saprotamā (lai ar dikti lauzītā) mēlē! - To nu mūsējie vairs nevarēja noliegt - neviens no mūsējiem ar nekādu pesteļošanos un buršanos neko tamlīdzīgu nespēja! Nācās atzīt - šie bija pārāki.]

Tad nu kad daudzos (un īpaši jaunā paaudzē) bija interese pamodusies tajās burtu zinībās ielauzīties, tad arī tie beidzot iemanījās arī savas domas šādā pat veidā (iekodētas) atstāt nākamjām paaudzēm. Un patiesi, tas lieti noderēja, it sevišķi tad kad kari bija gājuši pāri vai mēris bija izkāvis lielāko daļu tautas mutvārdu tradīciju zinātāju. Kamēr kaut kur vēl bija saglabājušās grāmatas (kaut vai tik pa kādai naidenieka pagrīdē); ja tik vien tās varēja dabūt izlasīt - viss - tauta (tās doma, tās gars, tās izpratne) bija glābta... tā varēja turpināties.

[Ne par velti dažādas varas, kuras balsta savu pārliecību uz (mums svešām) ideoloģijām, savu ietekmi nevar panākt kamēr tās nav nokāvušas tautas garu. Tie iznīdē gan tautas vadoņus, gan intelektuāļus gan kultūras mantojumu, padarot pakļautos par viendabīgu masu, kuru pēc tam piesūcina ar savu suslu.]

Tas ir interesanti pavērot, kā vestures notikumi ir iespaidojuši gan pašu latvietību gan kristietību pie latviešiem. Praktiski lielāko-ties (ar īsiem atelpas brīžiem) tā ir nīdēta, postīta un plicināta. Skaidrā mācība tik-tiko vietumis zelt sākusi - bums! - atkal jauna nelaime klāt. Tik tiko varētu sākt justies brīvs - tā oopss - atkal jauns kakla kungs mugurā.

- - -

Kas mums pašlaik varētu traucēt? Nu mēs beidzot esam brīvi pilsoņi, brīvā, demokrātiskā, neatkarīgā, starptautiski atzītā valstī! Nevaram?; Nespējam?; Neticam?; Negribam?... pat nespējam vairs ko gribēt? Nezinām, ko ar tādu brīvību iesākt?

Tas ar ir saprotams (līdzīgi, kā ar pār-pārēm nokausētu zivi. Tā gan ir no āķa atbrīvota un brīvā ūdenī ielaista, taču tā vaira nepeld prom)... tur ir vajadzīgs laiks lai atgūtos. Tad nu mums ar (vēstures acīm skatoties) ir bijis dots laiciņš atelpai. Nu tā tas apmēram ar ir - viena paaudze. Tā tas varētu būt, ka - atkal jānāk jauniem izaicinājumiem. Un ārēji skatoties jau grūti pateikt - kāpēc tā zivs tā knapi kust (vai pilnībā atspirgusi un aizspurgs dziļumā, vai pilnīgā bezspēkā apvelsies uz muguras)?

Dzīva vai beigta (būt vai nebūt) tāds ir jautājums... LATVIJA!


_____________________
...ne pret, ne par, bet ar...
Lapa  Lapa 2 no 7:  « Atpakaļ  1  2  3  4  5  6  7  Tālāk »
...bet es teikšu tā:
Krāsas izvēle 


» e-baznīcēns  » Parole 
Vienīgi e-baznīcēni te var rakstīt. Vispirms precīzi ieraksti savu e-vārdu & paroli vai REĢISTRĒJIES.
 
⇑Augšup