Ko darīt, ja draudzes mācītājs sludina to, kas nav atbilsotošs?

Lapa 4 no 6: « Atpakaļ 1 2 3 4 5 6 Tālāk »

e-autors	Ziņa
Janis Dimza e-baznīcēns	#31 Nosūtīts: 8.04.2016 15:46 Redziet ar tām "blēņām" ir dažādi. Ir vienas "blēņas", kas ir patiešām blēņas; bet tad ir arī iedomātas blēņas. Man nav statistikas, bet ir dzirdēti gadījumi, kad kādi pamet luterāņu baznīcu un pievienojas pravoslaviem vai katoļiem vai baptistiem utt., jo redz luterāņos ir blēņas. Bet, protams, tēzes pa lielam var uzrakstīt tikai teologi vai izglītoti. Pārējie mirstīgie kaut ko gudru kaut kur padzird; salīdzina; ā re ku manā draudzē ir šī kļūda. Varbūt aprunājas ar mācītāju, kas pasaka: nu, nē, var jau arī tā, bet pie mums viss kārtībā.. un tad tu izvēlies, kam taisnība. Ja uzskati, ka mācītājam nav taisnības, tad ej prom. Atcerējos, ka reiz līdzīgi pametu Jēzus e.l. dr. . Biju dzirdējis (vai lasījis, neatceros) dr. T. Hardta lekciju par Vakarēdienu. Un tad svētdien redzu, kā vecais pērminderis (es biju jaunais) pēc dievkalpojuma salej vīnu, kas palicis uz altāra, atpakaļ puspilnajā pudelē. Aprunājos, ka varbūt tā nevajag. A šis tā pa taisno: viss ok, Vakarēdienā vīns ir tikai simboliski Kristus asinis; Viņa asinis mēs garīgi dzeram ticībā paceļoties Debesīs. Parunāju vēlāk ar mācītāju. Viņš man sāka jautāt: ko tad, ja Vakarēdiena laikā vīns nedaudz izlīst un viņš uzkāpj, vai viņš uzkāpj Kristus miesai? Citiem vārdiem, viņš Hardta viedokli uzskatīja par pārmērību. Bija jau tur vēl man šādi tādi iebildumi, piemēram, kāds baptistu mācītājs pa svētkiem nāca pie Vakarēdiena. Bet galu galu tā Hardta lekcija bija punkts uz i, lai pārietu uz citu draudzi (toreiz gan citu ev. lut. draudzi). Taču vēlāk satiku cilvēku no tās pašas draudzes, kas arī bija pametis šo draudzi un pareizo atradis pareizticībā. Arī viņš droši vien bija dzirdējis kādu gudru gudrāka vīra lekciju. Tāpēc es ne tik pārliecinoši apgalvotu, ka aiziešana, jo tev šķiet, ka sludina blēņas, vienmēr ir pareiza. Var gadīties, ka esi uzrāvies uz viltus sludinātāja maldiem, kas patiesību ir pasludinājis par maldiem, un tu bēgdams no maldiem, patiesībā aizbēdz no patiesības ..
Ramona21 e-baznīcēns	#32 Nosūtīts: 8.04.2016 16:49 P.S.Es esmu bijusi KLB un ar patiesu prieku rakstījusi LL. Lai nu būtu pavisam skaidrs esam ar Jāni D. vienā draudzē. Indreks ieteica droši pievienoties Jūsu kopībai. Tas nezinātājiem. Taču mīlestības trūkuma atsevišķas izpausmes KLB man ir sagādājušas ļoti lielas ciešanas un radījušas šaubas, vai ar ūdeni nav izliets arī bērns...
Cody e-baznīcēns	#33 Nosūtīts: 8.04.2016 23:02 Jāni, arī es esmu tevis pieminētajā draudzē, tagad jau ne pavisam jaunais pērminders. No vecajiem divi miruši, tik Robertiņš palicis. Neesmu lasījis vai pat dzirdējis par T.Hardtu. Bet par izdarībām ar vīnu man ir bijuši daudzi jautājumi, šaubas, un mani neviens nesaprot, ne mācītājs, ne citi pērminderi-kā viss ir, tā ir labi. Bet par uzkāpšanu uz Kristus miesas...Vai E.Bikše tā varēja teikt? _____________________ Tur, kur nav skaidras pārliecības, priekšroka jādod šaubām
Roberto e-pāvests	#34 Nosūtīts: 9.04.2016 05:35 Šis tas no T.Hardta ir lasāms šeit _____________________ simul iustus et peccator
Janis Dimza e-baznīcēns	#35 Nosūtīts: 9.04.2016 13:22 Latviešu mēlē tas raksts, par ko runāju šķiet nav iztulkots. Te tas angļu valodā: http://www.firsttrinity.net/documents/Sacrament%20 of%20the%20Altar.htm
Cody e-baznīcēns	#36 Nosūtīts: 10.04.2016 20:24 Savas pirmās zināšanas par Dievkalpojumu un visu tajā notiekošo saņēmu no LMF 2009. gada izdevuma Roberta Feldmaņa grāmatas "Evanģēliski Luteriskās Baznīca un Dievkalpojums" Kaut kā iesvētību kursā pirms tam tas nebija īpaši izcelts. Pie tā arī pieturos Dievkalpojumos un draudzes kalpošanā. Man škiet, ka dažkārt zināšanas nav jāmeklē aizjūras zemēs, bet šeit pat mūsu zemītē. Piemēram, šodien Juris Uļģis pēc draudzes mācītāja lūguma nolasīja lekciju "Mistiķi jeb entuziasti baznīcā-posts vai svētība." Pateicība Dievam par skaidro vēsti ko šodien saņēmām. Tomēr šī lekcija dažiem izraisīja dusmas. _____________________ Tur, kur nav skaidras pārliecības, priekšroka jādod šaubām
talyc e-kardināls	#37 Nosūtīts: 11.04.2016 13:38 Ja gudrajam gadās ko aizrādīt neprašam, tad pēdējais vai nu dusmo, vai smejas, bet miers viņu starpā neiestājas. (Sal. pam. 29:9) _____________________ ...ne pret, ne par, bet ar...
Cody e-baznīcēns	#38 Nosūtīts: 28.06.2016 21:35 Janis Dimza: Atcerējos, ka reiz līdzīgi pametu Jēzus e.l. dr. . Biju dzirdējis (vai lasījis, neatceros) dr. T. Hardta lekciju par Vakarēdienu. Un tad svētdien redzu, kā vecais pērminderis (es biju jaunais) pēc dievkalpojuma salej vīnu, kas palicis uz altāra, atpakaļ puspilnajā pudelē. Aprunājos, ka varbūt tā nevajag. A šis tā pa taisno: viss ok, Vakarēdienā vīns ir tikai simboliski Kristus asinis; Viņa asinis mēs garīgi dzeram ticībā paceļoties Debesīs. Parunāju vēlāk ar mācītāju. Viņš man sāka jautāt: ko tad, ja Vakarēdiena laikā vīns nedaudz izlīst un viņš uzkāpj, vai viņš uzkāpj Kristus miesai? Citiem vārdiem, viņš Hardta viedokli uzskatīja par pārmērību. Nupat pērminderu sapulcē kārtējo reizi ieminējos par Vakarēdiena laikā pāri palikušo konsekrēto vīnu. Kārtējo reizi neviens nesaprata manu problēmu (iespējams, tā ir tikai mana problēma), tajā skaitā jau divi draudzes mācītāji. Jāni, kā tu biji rakstījis, tā ir tagad, un nekas nav mainījies. _____________________ Tur, kur nav skaidras pārliecības, priekšroka jādod šaubām
gviclo e-kardināls	#39 Nosūtīts: 30.06.2016 23:57 Laboja gviclo Cody, Jāiesaka pērminderim ieliet kausā tik daudz vīna, cik nepieciešams, lai mācītājs to visu varētu izdalīt un izlietot. Ja tā ir tava atbildība, tad jāņem lietas savās rokās, jo no mācītājiem prātīgu rīcību nesagaidīsi. Šķiet viņiem vairāk saistoši ir Sinodes lēmumi, nevis Svētie Raksti. Esmu piedzīvojis māžošanos ap evaņģēlista amatu, kas izkropļoja arī mācību par Vakarēdienu. Vakarēdiena vārdi norāda uz darbību, ko Kungs darīja tanī naktī, bet nu evaņģēlistam bija jānorāda uz mācītāju, kurš vakar vakarā vai pagājušā svētdienā teica, ka Kungas tanī naktī... . Nu sanāk gan sagrozīt mācību par amatu un līdz ar to arī mācību par Vakarēdienu. Skaidras, ka te ož pēc Romas. Tā nu reiz mācītājs, Vakarēdiena laikā, darīja visu kā parasti, bet man, evaņģēlistam, sacīja, ka šoreiz arī pārējās oblates un vīns pudelē (kas atradās uz altāra) arī skaitīsies konsekrēts, un varēšu to nākamā svētdienā izdalīt. Bet citā reizē sacīja, ka draudzē, uz kuru es braukšu, jau visas oblates un vīns ir konsekrēts kaut kad agrāk, tā kā varu ņemt droši un izdalīt. Es gan tam nekad īpašu uzmanību nepievērsu un izdalīju vakarēdienu saskāņā ar Kunga vārdiem. Un nekad man nenācās somā vest līdzi "konsekrētas" lietas, un to arī nebūtu darījis. Tomēr pērminderis toreiz konstatēja, ka iepriekšējā reizē konsekrētais (t.i. pāri palikušais) vīns ir gaužām saskābis. (nav brīnums, ja dk notiek reizi mēnesī). Viņš jautāja, ko darīt. Sacīju - Ej uz veikalu. Dzirdēju, kāds apzinīgs evaņģēlists esot zvanījis mācītājam un lūdzis konsekrēt pie telefona novietotas lietas, it kā mācītājs būtu Vakarēdiena Kungs, nevis Kristus. Sinodes lēmumi paliek sindoes lēmumi. Tā ka, ja tavos pienākumos ir sakārtot Vakarēdiena traukus, tad nemāci mācītāju (jo tas parati nesmuki beidzas), bet pirms tam ielej cik nepieciešamas, bet, ja mācītājs tomēr ir atstājis kaut ko un visu nav izdalījis vai pats izlietojis, tad izdzer visu līdz pēdējai lāsei, un, ja izslauki biķeri ar salveti, tad salveti sadedzini. Vakarēdienā Kristus miesa ir jāņem un jāēd, un asinis jāņem un jādzer, nevis jānēsā apkārt vai jāglabā traukos un pudelēs. Te nav jāieslīgts dziļās diskusijās un jāsarežģī vienkārša Kunga pavēle. Ar cieņu, gviclo _____________________ Esi nomodā par sevi un mācību!
moritz e-baznīcēns	#40 Nosūtīts: 6.07.2016 10:31 kādreiz dzirdēju, ka mācītājs t.s.konsekrētā vīna pārpalikumu pats izdzerot... šitā prakse vairs netiek piekopta? _____________________ laimīgā nekonsekvence...