Vīrieti un sievieti viņš radīja, un viņš svētīja viņus un nosauca tos par cilvēkiem, kad tie tika radīti [1.Moz.5:2]

Tādēļ cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un tie divi būs viena miesa. – Tā ka tie vairs nav divi, bet viena miesa. Tādēļ, ko Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.". [Mt.19:5-6]

Kungs Dievs teica:"Nav labi būt cilvēkam vienam, es darīšu viņam palīgu, kas būs tam līdzās." Un Kungs Dievs veidoja no zemes visādus lauka zvērus un visādus debesu putnus un deva tos cilvēkam, lai redzētu, kā viņš tos nosauks. Kā cilvēks nosauca dzīvās būtnes, tāds bija to vārds. Un cilvēks deva vārdus visiem lopiem un debesu putniem, un visiem lauka zvēriem, bet nebija cilvēkam palīga, kas būtu tam līdzās. Tad Kungs Dievs lika, lai dziļš miegs krīt pār cilvēku, un tas iemiga, tad viņš ņēma vienu viņa ribu un to vietu aizdarīja ar miesu. Un no ribas, ko viņš bija ņēmis no cilvēka, Kungs Dievs darināja sievieti un atveda viņu pie cilvēka. Un cilvēks teica: "Šī ir kauls no mana kaula un miesa no manas miesas!Tāpēc lai to sauc par sievu, jo no vīra tā ņemta! Tāpēc vīrs pametīs savu tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un viņi būs viena miesa." Un viņi abi bija kaili – vīrs un viņa sieva, bet nekaunējās. [1.Moz.2:18-25]

"Par šādām atklātībā saderinātām jaunavām kā raksti, tā visas tiesības runā ne citādi, kā par laulātām līgavām un mājas kundzēm; ja arī viņa tam stūrgalvīgi pretojas, tad viņai jāpasaka, ka viņai visas savas dzīves garumā nedz varēs, nedz drīkstēs būt cits laulāts vīrs. Bet viņam - otrajai pusei Hansam Kannegīzeram - jābūt brīvam no viņas un neprecētam, lai ņemtu citu sievu."