277. Kas ir dienišķā maize?


:: e - POLEMIKA :: / e-POLEMIKA

 Formas noraidījums faktiski ir satura noraidījums

Lapa  Lapa 1 no 4:  1  2  3  4  Tālāk »
e-autors Ziņa
Indrex
e-baznīcēns
#1 Nosūtīts: 5.06.2007 20:03   Laboja Indrex
  


Tēze: formas noraidījums faktiski ir satura noraidījums.

Jāpiebilst, ka pamatā runa nav par atsevišķu kristīgās mācības daļu akceptēšanu vai noraidīšanu, bet par Kristus atziņu Svētajā Garā, kura nosaka cilvēka reakcijas. Līdz ar to gribu teikt, ka, runājot par mācību, formāls [šeit: uz formu attiecināts vai personificēts] iebildums ir satura noraidījums, jo tiek nomainīts atziņas pamats no autoritatīva uz subjektīvu.
Daudz varētu spriest par cilvēka reakcijām un izpausmēm, taču galu galā tās summējas tikai divās – piekrišanā vai noraidījumā. Ja piekrišana ir vienkārša ar visām tās konsekvencēm un sakņojas sadraudzībā ar Dievu Viņa vārdā, tad psiholoģiskā un filozofiskā argumentācijas palete, kāda parādās noraidījumā, var vienīgi vēl reizi apliecināt to samaitātības dziļumu, to virtuozitāti, ar kādu ļaunums spēj izpausties.
Konkordijas formula runā par iedzimto grēku, sakot: tā ir “dziļa, ļauna, šausmīga, bezgalīga, neizdibināma un neizteicama visas dabas un visu spēku, it īpaši augstāko, svarīgāko dvēseles spēku samaitātība prātā, sirdī un gribā.”
Šie vārdi var tikt interpretēti dažādi, taču, jo ticībā tos vairāk aptver, jo brīnumaināka kļūst izpratne par to, cik ļoti nepieciešama bija paša Dieva Dēla paklausība, ciešanas, nāve un augšāmcelšanās, lai grēks tiktu dzēsts. Divi neapzināmi dziļumi – viens ļaunuma un samaitātības izpratnē, otrs – Dieva žēlastības izpratnē, kas to bagātīgi apsedz.
Uz šī fona neizbēgami rodas konflikts un neizpratne starp pārliecību kaut ko cilvēciski izšķirt, pieņemt, varēt, izlemt…vai arī pateicību ticībā. Kad vārdi “grēks” un “žēlastība” pazaudē savu manipulācijām pakļauto neizteiksmību, tad 1.Tim.4:16 nav vairs teorētisks atgādinājums, bet dzīvībai svarīga nepieciešamība.


_____________________
"Aizstāvi patiesību līdz nāvei, tad Dievs tas Kungs cīnīsies par tevi!" [Sīr.4:33]
moritz
e-baznīcēns
#2 Nosūtīts: 5.06.2007 21:57
  


jaaa jaaa, paskaidro sievai, ka bljaushana uz vinju ir attaisnojama, jo ar saturu taksh viss ir cool... naakamjaa piegaajienaa dabuusi pa pauri ar pannu... :D


_____________________
laimīgā nekonsekvence...
Indrex
e-baznīcēns
#3 Nosūtīts: 6.06.2007 15:59
  


Jebko, moritz, var novest līdz absurdam, ja neiedziļinās tēmā, bet sāk vispārināt. Zem tēzes, kura ar nodomu ir provocējoši formulēta, ir tēzes paskaidrojums, kuru, liekas, neesi pamanījis. Prātīgi ir tad, kad par lietu vai - neko.


_____________________
"Aizstāvi patiesību līdz nāvei, tad Dievs tas Kungs cīnīsies par tevi!" [Sīr.4:33]
Mulders
e-baznīcēns
#4 Nosūtīts: 7.06.2007 02:33
  


Nepiekrītu! Bet varbūt nesapratu! Un kā jūs paši mācāt, tad piekrišana ir arī noraidīšana. Un noraidīšana ir piekrišana.
Tādējādi arī šī tēze ir subjektīva, viss atkarīgs kurā pusē durvīm tu atrodies. Tad vienam ir noraidīšana, bet otram piekrišana.

Bet Indrex joprojām neizsakās tā lai viņu varētu saprast... vismaz es!

Atzīstu esmu subjektīvs un man vajag manā valodā skaidrot lai es saprastu.

Indrex
e-baznīcēns
#5 Nosūtīts: 7.06.2007 16:30
  


Pirmais un otrais teikums ir gana skaidrs. Personificēšanas fenomens ir tikai cilvēka bēgšana no jautājuma: "Ādam, kur tu esi?" ar visām izrietošajam konsekvencēm.


_____________________
"Aizstāvi patiesību līdz nāvei, tad Dievs tas Kungs cīnīsies par tevi!" [Sīr.4:33]
Mulders
e-baznīcēns
#6 Nosūtīts: 8.06.2007 00:08
  


Indrex, tb ja es runaaju kjiiniski, bet tu to nesaproti, tad tu faktiski noraidi dajebko ko es saku?

Nu nav formas noraidiishana ekvivalenta satura noraidiishanai!

Roberto
e-pāvests
#7 Nosūtīts: 8.06.2007 00:27   Laboja Roberto
  


Mulder, tas, ko Tu raksti ir subjetīvi, tas ir subjetīvi, subjetīvi...


_____________________
simul iustus et peccator
Mulders
e-baznīcēns
#8 Nosūtīts: 8.06.2007 01:12
  


Roberto, nu un tad... saprast ta ko otrs saka vajag subjektiivi. Jo jeega runaat objektiivaa latiinju valodaa, ja otrs to nesaprot! Tu vari sajusties svariigs, jo runaa objektiivi, tik jeega no taa ir apalja 0 ja tas uz ko tu runaa nesaprot ko tu saki! Tu buusi veejaa runaajis!

Roberto
e-pāvests
#9 Nosūtīts: 8.06.2007 14:28
  


Mulder vienmēr ir divas izejas:
a] mācīties
b] turpināt mulderēt


_____________________
simul iustus et peccator
Indrex
e-baznīcēns
#10 Nosūtīts: 8.06.2007 14:42
  


Mulder, loģika nekad nav bijusi tava stiprā puse. Jau Aristotelis mācīja, ka forma un saturs atrodas dialektiskā mijiedarbībā. Bet var arī mulderēt, jo iesākumā atzīstot, ka neesi sapratis, turpini atkārtot moritza teikto, pavēršot piedevām to pret mani. Te nu personifikācija un bezjēdzīgs vispārinājums. Bet tas nu tā.
- - - - - - - -
Diemžēl, bet fakts, ka jebkurš mācības noraidījums ir saistīts ar tās personificēšanu. Tas notiek gan projicējot to uz indivīdu, gan uz indivīdu kopumu, bieži vien abām projekcijām mijiedarbojoties un sajaucoties. Indivīda rakstura īpašības, mācības forma, indivīda kā noteiktas grupas pārstāvja uztveršana – visas šīs nozīmes projicējas uz mācību to personificējot, un tādējādi tiek pamatots tās noraidījums. Taisnību sakot, noraidījuma saknes slēpjas daudz dziļāk, par ko arī tika runāts iesākumā. Tomēr labākas izpratnes dēļ ir vērtīgi analizēt sekas jeb izpausmes veidus un līdz ar to labāk, uzskatāmāk ir izprotams cēlonis.
Fatāla ir mācības personificēšana, to individualizējot. Iesākums šādai individualizācijai slēpjas jau iedzimtā grēka radītā pārliecībā par paša cilvēka spēju atšķirt labo no ļaunā un nav vērtējams nekā savādāk kā negantība. Kā rakstīts: “Bet tie atbildēs: Velti, nepūlieties! Mēs sekosim paši savām domām un saviem ieskatiem un rīkosimies ikviens pēc savas ļaunās sirds nepielaidības!” [Jer.18:12] Ciešā saistība ar Kristus kā Augšāmceltā Kunga atziņu vai noliegumu izpaužas mācekļu reakcijā uz sieviešu piedzīvoto pie tukšā kapa, kur stāsts par to tiek uzņemts kā “lēros” [Lk.24:11] jeb “pasaciņa”, “tenkas”, “blēņas”, un svarīgākais šeit ir fakts, ka ne jau Kristus atziņa rada ticību, bet caur ticību šī atziņa tiek iegūta, dāvināta, un tā [atziņa] ir nevis izcīnāma, bet to nes pats Augšāmceltais [Lk.24:27]. Respektīvi, tā kā mācība un atziņa par to ir subjektīvas vienīgi tajā izpratnē, ka kāds indivīds to lieto un apliecina, tad arī vērtējums par to nevar tikt personificēts, jo tādā gadījumā notiek jau iepriekšminētā atgriešanās pie “savām domām un saviem ieskatiem.”
Kad pastāv šāda individualizācija, kristīgā mācība lēnām pārvēršas par subjektīvu uzskatu kopumu, kuru vērtē indivīda prāts, tā ir atkarīga no zināšanām un gribas noteiktas izvēles. Tāds iznākums likumsakarīgi noraida to, ka Dieva vārda mācības iedarbība pamatojas Dieva spēkā [1.Kor.2:5], automātiski šo pamatojumu vēršot uz formu vai personu iedarbīgumu. Tādam uzstādījumam esot, tiek atcelta arī kristīgā atbildība, kura pieder Kristībai – tā ir pamācība “turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis” [Mt.28:20], kur personīgās attiecības jeb sadraudzība ar Dievu īstenojas pavēlē, nevis mehāniskā pārvērtībā vai intelektuālā attīstībā. Vārdi jeb mācība ir no Dieva: “Un Es zinu, ka Viņa pavēle ir mūžīgā dzīvība. Tāpēc visu, ko runāju, Es runāju, kā to mans Tēvs man ir sacījis” [Jņ.12:50]. Un tie ved pie Dieva, kā rezultātā 1.Tim.4:16 rakstītais: “Esi nomodā par sevi pašu un par mācību, turies pie tā, jo darīdams to, tu izglābsi ir pats sevi, ir tos, kas klausās tevi” kļūst mērāmi mūžības kategorijās.


_____________________
"Aizstāvi patiesību līdz nāvei, tad Dievs tas Kungs cīnīsies par tevi!" [Sīr.4:33]
Lapa  Lapa 1 no 4:  1  2  3  4  Tālāk »
...bet es teikšu tā:
Krāsas izvēle 


» e-baznīcēns  » Parole 
Vienīgi e-baznīcēni te var rakstīt. Vispirms precīzi ieraksti savu e-vārdu & paroli vai REĢISTRĒJIES.
 
⇑Augšup