29. Kā Bībelē jāsaprot vārds Dievs?


:: e - POLEMIKA :: / e-POLEMIKA

 Ikdienas performance jeb klasiskās izglītības trūkums.

Lapa  Lapa 2 no 2:  « Atpakaļ  1  2
e-autors Ziņa
Indrex
e-baznīcēns
#11 Nosūtīts: 6.09.2007 15:09
  


Turpinot...un mazliet specially for little_lynx
-- - - - - - - - - - - - - -- - - - - - - - - - - - - -
Mārtiņs Īdens pārlēca pār kuģa bortu, taču nepavisam ne tāpēc, ka būtu gudrais, kurš piekrāpis muļķus, vai tāpēc, ka vienatnē būtu centies kādu pārspēt un sajuties nenovērtēts. Arī ne tāpēc, ka viņu nesaprata. “Lai kādam sadotu, ir nepieciešams enerģijas patēriņš. Un vai ir vērts?” [Dž.Londons “Mārtiņš Īdens” 279.lpp.]…Viņš nezināja, ko darīs turpmāk, nebija arī nekādas vajadzības ko darīt.” [Turpat.291.lpp.] “..viņš turpināja gurdo, tukšo, vienmuļīgo un bezjēdzīgo eksistenci…” [turpat.292.lpp.] “..- lai gan tu neesi nožēlojams zvērs, - viņš sev teica, - tu esi nožēlojams nīčeānietis…” [turpat.304.lpp.]

Ir bēdīgi, ja nojausma par zināšanu un pūliņu spēku, apjomu un – galvenais – nepieciešamību, noved pie salīdzinājuma ar cilvēku, kad, savā dzīvē ir sasniedzot daudzumu kalnu virsotņu, galu galā, gluži kā pārcilvēks no Zaratustras cienīgas fantasmagorijas, tas nespēj pārkāpt pats sev pāri. Pie tā cilvēcei būtu jāapstājas, jo to nevar un nevarēs. Varētu pārstāstīt vēsturisku stāstu par cilvēku, kurš gribēja pārkāpt sev pāri, lai kļūtu par pārcilvēku, un tas beidzās ar bedri – fizisku un garīgu. Tādu nav maz, diemžēl. Pārcilvēki, tāpat kā zināšanas, kuras neprot lietot, “spieto” ap Sartra sevis apjaušanas “kaunu”, apzinoties savu personīgo sabrukumu vai Šopenhauera totālo sabrukumu un dažādu skolu psihoanalīzēm, no kurām mūsdienīgi sakarīga varētu būt Ēriksona sistēma, kura beigu beigās tāpat ved virzienā uz paša centru. Neko vairāk, kā pasauli, kas griežas ap cilvēkiem, kur apkārt riņķojošās pasaules nav atspulgs, bet atgādinājums un pamudinājums. Mazliet tēlaini un mazliet pārspīlējot – astroloģijas klons.

No sākta gala ir runa par saprašanu, nevis par informācijas daudzuma uzkrāšanas jaudu. Habent sua fata libelli [Grāmatām ir savs liktenis], kā rakstījis Terentiāns Maurs.
Tomēr, kad apsveram,…es saku, piemēram, kaujas lauka situāciju,- binoklis, tālmērs, nakts redzamības iekārta, tālie sakari [ne jau tie, ar karodziņiem], lokācija – tas viss nodrošina orientāciju, it īpaši, ja palīdzībā tiek ņemtas kartes. Izglītībā tiek dota līdzīga orientācija un spēja pārraudzīt milzu attālumu. Daudz lielāku, nekā deguna priekšu, ņemot vērā vēl to, ka aizsegs nav kalni, meži, gravas un celtnes, bet laiks, kuru nevar caurredzēt ar armijas tehnisko līdzekļu palīdzību. Pat, ņemot vērā to, ka laiks ir lineārs, tas nav diegs, kas stiepjas gar mums, tas ir tas, kas mūs ietver un nevijas tik viennozīmīgi, citādi mēs par vēsturi varētu runāt tikai šauri egoistiskā izpratnē – kā absolūti viena cilvēka situāciju. Linearitāte neizslēdz mezglpunktus, savienojumus un mijsakarības. Jo mazāks izglītības līmenis, jo seklāka domāšana, jo mazāk ir redzams audums; nevis tikai atsevišķi dzīpari, kuru krāsas noteikšana spēj būt galēji subjektīva, bet kopums, kas veido izpratni par “dzīvi kā tādu”, ja ar to saprot sakarības, kas spēj ietekmēt un ietekmē ikkatru indivīdu.

Scientia et potentia humana in idem coincidunt [Cilvēka zināšanas un spēks ir viens un tas pats] - Frensiss Bēkons ir pareizi atzīmējis. Varētu pastīvēties par “spēku”, tomēr ir divu veidu zināšanas. Par pirmajām gana runāts. Satis. Turpmāk varētu par abu zināšanas līmeņu saistību un mijiedarbību.

P.S. Lai gan, atgriežoties pie sākuma tēmas par Īdenu, viņš dzīvi pilnā mērā sajuta konfrontācijā – sākot ar haizivs kodienu, līdz ar sapratni, ka tās ir beigas. Tam nav nekāda sakara nedz ar zināšanām, nedz ar gudrību, kurai vairākās valodās ir daudz iespaidīgāks tilpums – ņemiet kaut vai sophia [grieķu], wisdom, no kura rodas wiseman [angļu]. Latviski šis termins labi padodas atveidojumā – vieds. Ja vien tam nepiekarina dažādu māņticību vadītas nozīmes. Bet, ja ne, tad tās nevedina pār bortu nāvē, bet gan, ka “..vajadzētu iet rāpus.” [turpat.114.lpp.]
Šeit man nav nekā stiprāka par dzīvotgribas instinktu [turpat.kop.342.lpp.], bet šeit man nav nekā cita par piederēšanu: “Jo dzīvot man ir Kristus, bet mirt – ieguvums.” Viens no šiem spriedumiem, acīmredzot, ir – šeit, otrs - tur…


_____________________
"Aizstāvi patiesību līdz nāvei, tad Dievs tas Kungs cīnīsies par tevi!" [Sīr.4:33]
talyc
e-kardināls
#12 Nosūtīts: 6.09.2007 18:42
  


skatos, ka tev, Indrex, tāds pārdomāšanas/visa izsvēršanas posms taj' laika skalā ... ko saucam par dzīvi ...to laicīgo


_____________________
...ne pret, ne par, bet ar...
Mulders
e-baznīcēns
#13 Nosūtīts: 7.09.2007 00:54
  


talyc, nu labāk vēlāk nekā nekad cic tā arī nodzīvo vispār nedomājot!

Agnese
e-baznīcēns
#14 Nosūtīts: 8.09.2007 01:21
  


interesanti, ka tad, ja "viss ir niecība" saka kāds neizglītots, viņu tur par muļķi, bet ja to saka Augustīns vai Salamans, to uzskata pat īpašu atziņu.

Mulders
e-baznīcēns
#15 Nosūtīts: 8.09.2007 01:49
  


Agnese, tas, ja tu zini kas ir vienas plaukstas plaukšķis, vēl nepadara tevi par Budu

Lapa  Lapa 2 no 2:  « Atpakaļ  1  2
...bet es teikšu tā:
Krāsas izvēle 


» e-baznīcēns  » Parole 
Vienīgi e-baznīcēni te var rakstīt. Vispirms precīzi ieraksti savu e-vārdu & paroli vai REĢISTRĒJIES.
 
⇑Augšup