16. Ko Dievs vēlas mums teikt ar pirmo bausli?

LATVIJAS LUTERANIS - pasaule kristieša acīm

:: e - POLEMIKA :: / e-POLEMIKA

e-minences, e-kselenču un citu grēcinieku domas par priestera Kalniņa atstādināšānu

Lapa 1 no 2: 1 2 Tālāk »

e-autors	Ziņa
deprofundis e-baznīcēns	#1 Nosūtīts: 19.08.2007 11:15 Laboja deprofundis Ar jūsu atļauju iespamoju arī Neatkarīgās interviju: Ja Dievs ar mums, kas būs pret mums? Latvijas Pareizticīgās baznīcas Garīgā tiesa ir lēmusi atņemt virspriesterim Jānim KALNIŅAM priestera kārtu un svētību, apsūdzot viņu smagos baznīcas likumu pārkāpumos. Neatkarīgā uzklausa priestera viedokli par notikušo. – Pastāstiet, kas noticis? – Izrakstu no Latvijas Pareizticīgās baznīcas Garīgās tiesas saņēmu 1. jūlija vakarā. Atbrauca pie manis četri Sinodes locekļi, latviešu zieds – tēvs Aleksandrs Nagla, tēvs Nils Druvaskalns, Garīgās tiesas sekretārs tēvs Nikolajs Tihomirovs un tagadējais metropolīta celles piekalpotājs. Domāju, ka viņi atbraukuši parunāties kā ar brāli, bet, izrādās, braukuši, lai es parakstu šo dokumentu. Izrakstā sacīts, ka esmu pieļāvis kanoniskus pārkāpumus, un beigu beigās – ka esmu izslēgts no Latvijas Pareizticīgās baznīcas klēra locekļiem un man atņemts garīgais amats! Nav skaidrs – par ko? Parasti tiesas sēde notiek, vaininiekam klātesot, bet es netiku ne informēts, ka tāda tiesa notiks, ne uz to aicināts. Tanī dienā, kad notika tiesas sēde, es kalpoju neredzīgo pansionātā, pieņēmu grēksūdzi un dalīju Svēto vakarēdienu. Notika kā padomju laikos: troika izlemj, un lieta darīta. Faktiski ar šo dokumentu man tiek piespriests augstākais iespējamais sods. Smagāk sodīt mani vairs nav iespējams. – Ko tas praktiski nozīmē – atņem garīgo amatu? – Man aizliegts kalpot, man atņemta priestera kārta un svētība. Esmu pazemināts laju kārtā, jo pēc baznīcas likumiem mani nevar uzreiz izslēgt no baznīcas. Bet, ja es nenākšu pie prāta un turpināšu pretoties, tad var notikt viss kas. Visiem skaidrs, ka šīs akcijas pamatā ir mana grāmata, kas tikko iznākusi, – Latvijas Pareizticīgās baznīcas vēstures komentārs. Ja nebūtu šīs grāmatas, nekas tamlīdzīgs nebūtu noticis, es varētu mierīgi kalpot tālāk. _____________________ un tad arī kapi vairs izturēt nevar un ziedos plaukst
deprofundis e-baznīcēns	#2 Nosūtīts: 19.08.2007 11:37 – Ko paužat grāmatā? – Es iestājos, lai latviešiem būtu sava vieta zem saules, lai latviešu lauku draudzes neizjuktu un lai latviešiem būtu savi priesteri. Diemžēl mūsu garīgā vadība ne tikai neko nedara lietas labā, bet dara pretējo – iespējams, ka viņiem pat ir dots uzdevums vērsties pret mums, lai latvietība pareizticīgo baznīcā būtu tikai tāds ķeksītis, ar ko atskaitīties, nevis dzīva latviešu baznīca. Esmu uzrakstījis savu vēstures komentāru. Lai viņi raksta savu vēstures komentāru. Tāpat kā es uzrakstīju grāmatu par arhibīskapu Jāni Pommeru, bet krievu valodā iznāca daudz savādāka versija par manējo. Daudzas lietas tur vienkārši noklusētas. Es taču tos faktus neizzīdu no pirksta. Uz katru momentu man ir atsauce. Vēsture ir vēsture. Es piedāvāju vēsturi tādu, kāda tā bija. Bez sagrozījumiem. Ja viņi redz, ka tas sagrozīts, tad – dodiet savu versiju. Bet viņi neko nepiedāvā. Liek savu plato virsū... – Tātad latviskās pareizticības aizstāvība ir galvenais iemesls, kāpēc radās šāds lēmums? – Jā, tas ir galvenais iemesls. Gribu atgādināt vēsturi. Latvijas laikā mums taču bija latvietis arhibīskaps Jānis Pommers, tad bija metropolīts Augustīns, pēc tam par bīskapu iesvētīja latvieti Aleksandru Vītolu un Jēkabu Karpu. Baznīcas vadībā bija latvieši. Bet padomju laikā latviešu pareizticība faktiski tika iznīcināta, un, kad ienāca iekšā jauns spēks, latvieši vairs nebija vajadzīgi. Teiksim tā, no mana viedokļa krievu tauta nav attaisnojusi savu misiju Latvijā. No sākuma krievi atnāca uz Latviju kā misionāri pie latviešiem, viņu priesteriem bija panākumi, bet tagad, kad viņi ir nostiprinājušies, viņi saka latviešiem, ka tie var vākties prom. Bet viņi neņem vērā to, ka daudzi cilvēki mūsdienās slāvu valodu vairs nesaprot. Un tā ir normāla parādība, ka katrs cilvēks grib dievkalpojumu savā dzimtajā valodā. – Vai tad ir "krievu tautas misija" Latvijā? – Lasīju vēsturiskas grāmatas par pirmajiem bīskapiem – Irinarhu, Filaretu. Viņi tiešām sevi parādīja kā izcili bīskapi, izcili virsgani, kas nospiestajai latviešu tautai ļoti palīdzēja. Turklāt tajos 19. gadsimta 40. gados tautā bija izgājušas valodas, ka tā ticība – luterisms, katolicisms, pie kuras turamies, ir tikai īstās ticības priekšnams. Tautā runāja, ka īstā ticība nāks no ziemeļiem. Cik zināms, tajos gados kādi 100 000 pārgāja pareizticībā. Starp citu, pirmās nacionālās draudzes bija pareizticīgo draudzes. Tā ka pareizticībai te ir liela loma. – Varētu arī sacīt – tas bija veiksmīgs pareizticības un varbūt oficiālās impērijas varas PR. – Jā, vairāk laicīgi cilvēki skaidro, ka latvietis pārgāja pareizticībā materiālu labumu dēļ. Bet, kad palasa par to laiku, apstākļi to nepamato. Drīzāk jau tas nabaga latvietis vēl trakāk tika vajāts savas pareizticības dēļ. Bija moments, kad Nikolajs I izdeva likumu, ka latviešus nedrīkst pieņemt pareizticībā. Radās konflikts starp garīgo baznīcas vadību un Krievijas laicīgo varu. – Varbūt pēc izraksta saņemšanas esat dabūjis kvalificētu lēmuma pamatojumu? – Esmu mēģinājis dabūt pašu tiesas lēmumu. Vērsos ar šādu lūgumu pie Sinodes, uzrakstīju attiecīgu dokumentu. Sinodes sekretārs teica, ka viņš to nepieņems. Telefoniskā sarunā vērsos arī pie tiesas sekretāra, virspriestera Nikolaja Tihomirova. Viņš teica, ka man nav tiesību iepazīties ar tiesas lēmumu. Interesanti, ka viņi man atsūtījuši izrakstu, bet paliek jautājums: vai mani kā tiesājamo nebija jāiepazīstina ar visiem lietas materiāliem – kas ir liecinājis pret mani, kādi protokoli ir sastādīti? Es neko nezinu! Kas ir piedalījies šajā Garīgajā tiesā? Kādi priesteri? Kādi locekļi? Visādā ziņā tāds precedents nav redzēts. – Varbūt ir citi daudzmaz sakarīgi oponenti, kas jums apskaidrojuši, kāpēc esat apsūdzēts? – Īstenībā nav. Vienīgā sakarība ir mana grāmata. Uz šīs grāmatas pamata tiek piemeklētas apsūdzības. – Bet, ja grāmata, pat no privāta kritiķa gaida viedokļa pamatojumu. Te ir viedoklis ar sekām. Vai tad pareizticīgo baznīcā hierarhija ir totāla? Augstākam ganam vienmēr taisnība, lai ko viņš deklarētu? – Jā, nu viņi jau var deklarēt, ko vien grib. Iedomājieties, kalpo priesteris sieviešu klosterī desmit gadus bez kādiem pārkāpumiem un aizrādījumiem no klostera priekšnieces, ne arī kāda cita. Tātad viss ir kārtībā. Bet te pēkšņi pēc grāmatas iznākšanas pret mani izvirza safabricētas apsūdzības, uzrodas liecinieki, kas liecina, ka esmu izpaudis grēksūdzes noslēpumus un nez ko vēl darījis. – …tā ir smaga apsūdzība! – Nu kā tad! Piemēram, 79. kanoniskais apustuļu noteikums liecina, ka es kā priesteris esmu apsēsts, manī ir dēmons un tāds nedrīkst būt par priesteri. Deviņpadsmit gadus kalpoju par priesteri un nebiju apsēsts, bet tagad, pēc deviņpadsmit gadu kalpošanas, viņi ir attapušies, ka priesteris Jānis Kalniņš ir apsēsts! Taču pirms gada pats metropolīts Aleksandrs mani paaugstināja par virspriesteri. Tas norāda, ka esmu izpelnījies no baznīcas savas darbības atzinumu. Vēl bija punkts – esmu pāragri iesvētīts par priesteri. Bet svētību manai priesterībai deva viens no lielākajiem Krievijas starciem Ioans Krestjankins. Domāju, ka Jānis Krestjankins zināja, ko dara. Tas bija 1989. gads. Robeža – perestroika... Turklāt pats metropolīts Leonīds man deva mutisku svētību, ko dzirdēja daudzi priesteri. "Es tevi, tēvs Jāni, svētu izdot grāmatas latviešu valodā, rakstīt rakstus žurnāliem, avīzēm, publicēties, uzstāties televīzijā, radio.." "Dari visu latviešu pareizticības labā," viņš man teica. No svētības, ko saņēmu no Leonīda, es nekad neatkāpšos. Lai ko arī tagadējais bīskaps teiktu. – Vai saskaņā ar kanoniskām tiesībām jums ir kādas iespējas aizstāvēties? – Tiesības jau ir. Mēs, cilvēki, kas vairāk turamies kopā, saprotam, ka ir noticis kas fantastiski nelikumīgs. Protams, protestēsim. Uzrakstīju patriarham Aleksijam, katram svētās Sinodes loceklim ierakstītu vēstuli. Esmu saņēmis apliecinājumu, ka viņi ir šīs vēstules saņēmuši. Gaidīšu tālākus pavērsienus. Turklāt esmu iesniedzis prasību arī laicīgā tiesā. Par to, ka esmu nelikumīgi atlaists no darba. Starp citu, tik lielas nekārtības, kādas notiek Latvijas Pareizticīgajā baznīcā, nenotiek nevienā citā pareizticīgajā baznīcā. Mēs, pareizticīgie latvieši, atrodamies visnožēlojamākā stāvoklī. Viens mazs piemērs. Nevienam jau nav noslēpums, ka tagad tiek izpārdoti Latvijas Pareizticīgās baznīcas īpašumi pa labi un pa kreisi. Tas daļēji atspoguļojas arī manā grāmatā. Daļēji, jo, ja jums būtu interese, es varētu piegādāt veselu kaudzi ar dokumentiem, kas var papildināt šo klāstu. Mūsu baznīcas bīskaps un mūsu Sinode pārdod īpašumus par miljonu miljoniem, un mēs nezinām, kur aiziet baznīcas nauda. Visi gali ūdenī. Nav bijusi neviena finanšu atskaite par šiem gadiem. Arhibīskaps Jānis Pommers savā laikā sniedza atskaiti par katru santīmu. Bet te tiek ziedotas milzīgas summas, pārdoti milzīgi īpašumi bez jebkādām atskaitēm. Ko var teikt? Mums iesaka klusēt, bet, ja klusēsim, tad vispār no tās baznīcas nekas nepaliks pāri. – Bezpalīdzības izjūta... – Jā, bezpalīdzības izjūta. Bet, ja Dievs ar mums, kas būs pret mums? – Tak ne jau ķeceri, bet kristīgas baznīcas pārstāvji par jums lēmuši. Iesvētīti amatos. – Ja lasīsiet manu grāmatu, tad redzēsiet, kā izrīkojās ar arhibīskapu Jāni Pommeru. Mats matā tas notiek ar latviešu pareizticīgajiem mūsdienās. Bet viņiem latvieši nekad n _____________________ un tad arī kapi vairs izturēt nevar un ziedos plaukst
deprofundis e-baznīcēns	#3 Nosūtīts: 19.08.2007 11:38 ... Bet viņiem latvieši nekad nav bijuši vajadzīgi. Kā kaķim piektā kāja. Un visbeidzot vēlos piebilst, ka, atņemot man garīgo amatu, Garīgā tiesa ir pārkāpusi savas pilnvaras. Pareizticīgās Baznīcas Garīgā tiesa Latvijā var vienīgi atstādināt no garīgā amata pienākumu pildīšanas. Atņemt garīgo amatu ir tiesīgs tikai Maskavas patriarhs. Faktiski mūsu metropolīts ir pārkāpis pāri patriarham. Priesteri, kuri mani ciena, ticīgie saka – tā ir patvaļa. – Uzgāju Maskavas Filareta 1841. gadā sacīto, ka Tas Kungs sūtījis apustuļus pasaulē visupirms, lai tie mācītu visas tautas un mācītos visas valodas. Manuprāt, šī lielā pareizticīgo baznīcas autoritāte uzsver, ka galvenais ir Tas Kungs un "mācīt". Nevis valoda. Vai pareizticīgo baznīcas kanons strikti nosaka sludināšanu vienā valodā? – Nē. Katrs cilvēks var lūgt Dievu savā valodā. – Man grūti iedomāties pareizticīgo baznīcu bez slāviskuma klātbūtnes, ārpus tās kultūras, kurā šī baznīca veidojusies. Jūs sakāt – "latviešu pareizticība" – vai tas ir precīzi? – Nē, mūsu baznīca saucas Latvijas Pareizticīgā baznīca. Es runāju par latviešu pareizticību kā par fenomenu. Jo savulaik, pirmskara Latvijā, bija 60–70 garīdznieki latvieši. Un arī 60–70 latviešu draudzes. Krievu priesteru bija vairāk, bet latvieši zināmā mērā noteica baznīcas kursu. Un tas bija normāli. Tādu problēmu kā tagad nebija. Katrā tautā ticība izpaužas citādi. Arī pareizticība. Tas redzams niansēs. Krieviem, grieķiem un serbiem – katram ir kaut kāda specifika. – Vai Latvijā daudz latviešu ir pareizticīgi ? – Mūsu klostera draudzē jau ir vismaz 50. Mēs te kalpojam divi latviešu priesteri. Bet vispār ir septiņi latviešu pareizticīgie priesteri. Diemžēl visā Latvijā regulāri dievkalpojumi latviešu valodā notiek tikai Rīgā, Mēness ielas Debesbraukšanas baznīcā. Divas reizes nedēļā. Tas ir krimināli. Es, priesteris, kalpoju gandrīz desmit gadus klosterī bez tiesībām noturēt dievkalpojumu dzimtajā valodā. Kad mēģinu par to runāt, man cenšas aizbāzt muti, sauc mani par šķeltnieku. Viņi mani uzskata par vienu latvieti, kas nez ko ir sadomājies par sevi. Tāpēc mani vajag apklusināt, un līdz ar to problēma atrisināsies. Taču tā nenotiks. Viņi ir pārrēķinājušies. Mans mērķis ir reāls – dodiet latviešiem, kas viņiem pienākas, un mēs dzīvosim normāli. Ja nedosiet, tad miera nekad nebūs. Es nekad nenomierināšos. _____________________ un tad arī kapi vairs izturēt nevar un ziedos plaukst
Roberto e-pāvests	#4 Nosūtīts: 19.08.2007 22:08 spam spam spam _____________________ simul iustus et peccator
ieva e-baznīcēns	#5 Nosūtīts: 20.08.2007 12:30 ai nu dulli. kas ir tiem lielajiem vadītājiem.
Roberto e-pāvests	#6 Nosūtīts: 20.08.2007 12:54 e-minences domas: ne manas cūkas, ne mana druva. ar cieņu, Jūsu e-minence _____________________ simul iustus et peccator
ieva e-baznīcēns	#7 Nosūtīts: 20.08.2007 14:25 nenmeklējiet pasaulē taisnību, tipa arī baznīcā nemeklējiet
gviclo e-kardināls	#8 Nosūtīts: 23.08.2007 16:00 Izteikšu savas personīgās domas. Svarīgākais ir nevis kādā valodā, bet ko sludina. Tās bija manas personīgās domas. Ar cieņu, gviclo p.s. Par notikušo grūti spriest, tādēļ pievienojos e-minencei. _____________________ Esi nomodā par sevi un mācību!
inkvizitors e-baznīcēns	#9 Nosūtīts: 24.08.2007 22:41 Laboja inkvizitors e-minences domas: ne manas cūkas, ne mana druva. Nu jā - e-minencei nav ne cūkas, ne druvas , vien virtuālā realitāte Eminence LELBĀ izbija lielais taisnības cīnītājs un atmaskotājs, bet LPB taisnības cīnītāju Jāni Kalniņu viņš augstprātīgi nonievā. Eminencei būtu laiks pazemīgi apgūt kristīgus tikumus. Pareizu ortodoksu tekstiņu sastādīšana no špikeriem vēl nav visa kristietība.
deprofundis e-baznīcēns	#10 Nosūtīts: 25.08.2007 03:51 labs jautājums: kas ir kristietība? _____________________ un tad arī kapi vairs izturēt nevar un ziedos plaukst

Lapa 1 no 2: 1 2 Tālāk »