134. Kādās divas daļās varam iedalīt grēku?


:: e - POLEMIKA :: / Kas ir luterisms?

 Nostāja pret Romas katoļu baznīcas Latvijā arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča konse

Lapa  Lapa 15 no 18:  « Atpakaļ  1  ...  14  15  16  17  18  Tālāk »
e-autors Ziņa
biskaps
e-baznīcēns
#141 Nosūtīts: 28.09.2010 11:59   Laboja biskaps
  


Latvju luterānis- Vai tad tev nebūtu jāklausa man, kad saku patiesību, pat ja es pats tam neticētu un to neievērotu!
Diezgan hipnotisks tekstiņš, vai ne, uz kura tu centies uzbūvēt maldīgas konstrukcijas.
(Gviclo, cik redzu, ir labs piemērs šādai apstrādei.)
Tev der ielāgot kristietības pamatus - kristietis klausa Patiesībai, kas viņa labad ir cietusi pie krusta.
Un šī patiesība viņam ir pieejama arī bez tik apšaubāmiem starpniekiem, kā tu.
Vai notikums ar kādu senlaikos Romā pašieceltu starpnieku neliek aizdomāties?

Amizanta talyc un latvju luterāņa verbāla maigošanās.

Labs Valtera teksts uz nošķiršanās mācību pārmēru iespringušiem brāļiem kā jean.

"Certainly it would, obviously, be wrong to shatter the bond of brotherly and churchly fellowship for the sake of what are truly mere, secondary doctrines, which are not included in the golden cask of the revealed articles of faith from God to save us.” (C.F.W. Walther)

Roberto
e-pāvests
#142 Nosūtīts: 28.09.2010 12:44
  


biskap tu latviski vairs neproti?


_____________________
simul iustus et peccator
Latvju luteranis
e-baznīcēns
#143 Nosūtīts: 28.09.2010 12:54
  


biskap

Vai tas ir tas pats Valters, kura izteikumus no Bauslība un Evaņģēlijs tu sauc par ģēķīgiem?

Vai sabijies, ka jean rīkosies kā kristietim pieklājas?

biskap

Kāpēc tev šis citāts liekas tik ģeķīgs? Vai tāpēc, ka Rakstos balstīts?

Par nepiekāpību mācības jautājumos - K.F.V. Valters, Bauslība un Evaņģēlijs, 39:

Ceturtais vakara priekšlasījums (1884. gada 3. oktobrī)

Ja kādu teologu spiež pakļauties un piekāpties kādā mācības jautājumā, lai beidzot varētu nodibināt mieru baznīcā, bet viņš tomēr atsakās kaut vai viena mācības punkta dēļ, tad šāda rīcība cilvēka prātam šķitīs kā neciešama stūrgalvība, jā, pat acīm redzama ļaunprātība. Tādēļ šādus teologus, kamēr vien viņi dzīvo, ne mīl, ne slavē. Vēl vairāk, vairums cilvēku viņus lamā par miera grāvējiem, pat par Dieva valstības grāvējiem. Viņus uzlūko kā nīstamus cilvēkus. Taču beigu beigās kļūst redzams, ka ļoti noteiktā, nepiekāpīgā turēšanās pie Dieva vārda skaidrās mācības nekādā ziņā neposta baznīcu. Vislielākajos nemieros tieši tas ir cēlis baznīcu un beidzot novedis pie patiesa miera. Tādēļ nožēlojama ir tāda baznīca, kurai nav vīru, kas stāvētu kā sargi uz Ciānas mūriem, lai ziņotu par ienaidnieka tuvošanos, un būtu gatavi stāties zem Jēzus Kristus karoga svētajam karam!

Mēģiniet iedomāties, ka Atanāsijs mācībā par Kristus dievišķumu būtu nedaudz piekāpies, būtu piekritis kompromisam ar ariāņiem un būtu samierinājies ar to, ko tie mācīja! Proti, arī viņi ticot, ka Kristus esot Dievs, tikai ne no mūžības. Viņi sacīja, ka ir bijis laiks, kad Kristus nebija; viņi uzskatīja, ka par Dievu Viņš esot kļuvis. Taču viņi piebilda: "Tomēr Viņš ir jāpielūdz, jo Viņš ir Dievs."

Kas būtu noticis? Jau toreiz baznīca būtu nogāzusies no klints, uz kuras tā ir dibināta, un šī klints ir vienīgi Jēzus Kristus.

gviclo
e-kardināls
#144 Nosūtīts: 28.09.2010 15:41
  





_____________________
Esi nomodā par sevi un mācību!
biskaps
e-baznīcēns
#145 Nosūtīts: 28.09.2010 16:48   Laboja biskaps
  




antiteists
e-baznīcēns
#146 Nosūtīts: 28.09.2010 20:48
  


jūs laikam visi esat luterāņi.


_____________________
Kad viens cilvēks cieš no mānijas, tas saucās vājprāts. Kad daudzi cilvēki cieš no mānijas, tā saucās reliģija.
biskaps
e-baznīcēns
#147 Nosūtīts: 28.09.2010 22:29   Laboja biskaps
  


Jau toreiz baznīca būtu nogāzusies no klints
Neprecīzs izteikums.
Kā Kristus Baznīca var nogāzties no Jēzus Kristus apsolījuma klints?
Acīmredzot arī Valteram gadās savi "posmi".
---
Šai tekstā Valters runā par Kristus dievišķību, kas neapšaubāmi ir no - the golden cask of the revealed articles of faith from God to save us,
ne - truly mere, secondary doctrines.
Acīmredzot, Luterāņu Baznīca Misūri Sinode dibinot baznīcas sadraudzību ar LELB vadījās no šādas (kā Valteram) atziņas.
Un šādi ir saprotamas arī LTA prasības pēc vienprātības mācībā - the revealed articles of faith from God to save us, kas apkopotas LTA.

antiteists
e-baznīcēns
#148 Nosūtīts: 28.09.2010 22:34
  


mūsdienu sabiedrībā un attīstības līmenī vairs nav vietas reliģijai


_____________________
Kad viens cilvēks cieš no mānijas, tas saucās vājprāts. Kad daudzi cilvēki cieš no mānijas, tā saucās reliģija.
Latvju luteranis
e-baznīcēns
#149 Nosūtīts: 29.09.2010 00:33
  


biskap

Vai tu apsūdzi Valteru maldu mācībā? Vai tiešām tu neesi lasījis, kā teologi runā par neiespējamo. Piemēram, kādas postošas sekas notiktu, ja Kristus būtu pakļāvies kārdinājumiem, kas taču nav iespējams. Pāvils arī saka - ja Kristus nav augšāmcēlies, tad veltīga ir mūsu ticība. Kas viņš nezināja, ko runā?

Veikli gan tu esi iemācījies ielasīt tekstos savus maldus - nu gluži kā īstens Romas dēls. Kur tieši Valters saka, ka "kaut vai viens mācības punkts" neattiecas uz jebkuru?

Tev taču arī vajadzētu zināt KF X (VG 627), kur tiek prasīta vienprātība "mācībā un visos tās artikulos - arī par svēto Sakramentu pareizu lietošanu". Kur tu smelies drosmi tik neganti sagrozīt Dieva vārdu? Vai tas tagad ir viens no taviem gandarīšanas darbiem - pa pilītei vien luterāņus novērst no savas ticības? Bet nu tu jau sen kā Dieva baušļus uz sevi neattiecini, tādēļ arī nesatraucies, ka Viņa vārdu nepareizi lieto. Bad for you.

biskaps
e-baznīcēns
#150 Nosūtīts: 29.09.2010 13:35
  


latvju pīlēn, tikai tu savā slimīgajā heresy hunter attieksmē vari teikt, ka es apsūdzot Valteru. Valters ir svētīgs ortodokss luterānis,
un es nesatraucos, ja viņam gadās kļūdaini vai īpatni izteicieni.
Vai arī, ka viņa un manas domas vietvietām atšķiras.

Certainly it would, obviously, be wrong to shatter the bond of brotherly and churchly fellowship for the sake of what are truly mere, secondary doctrines, which are not included in the golden cask of the revealed articles of faith from God to save us

Valtera pārējos citātus tev nāksies harmonizēt ar augšminēto, citādi tavās izmisīgajās pūlēs interpretēt viņu caur savu shizmatiķa eksistenci- to shatter the bond of brotherly and churchly fellowship, tu diskreditē Valteru.

Mācība un visi tās artikuli - arī par svēto Sakramentu pareizu lietošanu, ir the revealed articles of faith from God to save us, kas apkopoti LTA.

Pāssaprotami, ka tava abstrakta luterisma tēlošana kā vienprātība visās lietās un ienaidnieka tēla veidošana par citiem ortodoksiem luterāņiem luterismu diskreditē.
(Savā laikā vēl G.Bākulis pāris reizes izteicās,
ka tādas nav pat KLB.
Un tā ir tikai pusduča + pāris garīdznieku apvienība.
Un pieredze ar KELK liecina, ka pēc savu šķelšanos vēstures palikdami vairāk vai mazāk reālisti, viņi ir diezgan veiksmīgi iemācījušies apiet vai noklusēt sāpīgos jautājumus, saprotot, ka to kāršana pie lielā vienprātības zvana var drīzāk atkal un atkal novest pie šķelšanās.)

Viss ir atkarīgs no vienotības patiesībā un mīlestībā.
Teologs shizmatiķis, kā tu, savā "kristietības neprātā" vienmēr , ja vēlas (un parasti vēlas, kad tam ir kādi blakus nolūki kā tev&co), var atrast šķeļošo, jo baznīcas dzīves realitātē vienmēr paliek viena otra atšķirība arī mācības izpratnē pāri par tiešo LTA tekstu,
katolisks teologs, paliekot uzticīgs LTA, paliks Kristus Baznīcu vienojošajā.

Lapa  Lapa 15 no 18:  « Atpakaļ  1  ...  14  15  16  17  18  Tālāk »
...bet es teikšu tā:
Krāsas izvēle 


» e-baznīcēns  » Parole 
Vienīgi e-baznīcēni te var rakstīt. Vispirms precīzi ieraksti savu e-vārdu & paroli vai REĢISTRĒJIES.
 
⇑Augšup