173. Kādēļ mūsu Pestītāja vārds ir Jēzus?


:: e - POLEMIKA :: / Kas ir luterisms?

 Luterisms (ar novirzieniem) mūsdienu Latvijā (21.gs. sākums)

Lapa  Lapa 4 no 43:  « Atpakaļ  1  2  3  4  5  ...  39  40  41  42  43  Tālāk »
e-autors Ziņa
jean
e-baznīcēns
#31 Nosūtīts: 7.07.2012 20:00
  


biskap, šai diskusijā šo mēs esam izdiskutējuši. Palasi iepriekš.

Paldies Dievam, ka kristieši ir atrodami ir atrodami sektās un visādās baznīcās, kas nenorobežojas no maldiem, bet pasludina to par normu no kā nav iespējams atbrīvoties šai saulē. Tomēr, ja es atzīstu: “Baznīca, pie kuras es piederu, ir maldos,” man šī draudze jāpamet, lai mani neaptraipītu tās kļūdas, lai man nebūtu līdzdalības svešos grēkos un lai tad, pametot šo ķecerīgo draudzi, es varētu apliecināt īstu, tīru patiesību. Jo Kristus saka: “Tad nu ikvienu, kas Mani apliecinās cilvēku priekšā, to ir Es apliecināšu sava Tēva priekšā, kas ir Debesīs. Bet, kas Mani aizliegs cilvēku priekšā, to arīdzan Es aizliegšu Sava Tēva priekšā, kas ir Debesīs.” (Mt. 10:32-33) Pāvils raksta Timotejam: “Tad nu nekaunies liecināt par mūsu Kungu, nedz kaunies manis, viņa gūstnieka.” (2. Tim. 1:8)

No tā, ka cilvēks var tikt izglābts jebkurā sektā, ka visās sektantu baznīcās sastopami Dieva bērni, nav jāsecina, ka šajās sektās (pat, ja šī sekta ir lielākā baznīca pasaulē vai kāda no tās partikulārbaznīcām) var palikt. Daudzi to nesaprot; viņi iedomājas, ka tas ir īsti unionistisks princips, turēties pie uzskata, ka katrā no šīm sektām cilvēks var tikt pestīts. Tas ir gan tiesa, un patiesība ir tāda, ka mēs tiekam glābti ticībā, kāda var piemist dažiem šo sektantisko baznīcu locekļiem. Taču, ja es saskatu savas ķecerīgās draudzes maldus un to tomēr nepametu, tad man draud pazušana - tāpēc, ka kļūdas atzīstu, bet negribu no tām atbrīvoties.

Tas nekas, ka šai draudzē vai baznīcā joprojām ir daudzi kristieši. Ja TU redzi maldus un tos nepamet, tad TEV draud pazušana. Ne viņiem, bet TEV, draugs!!!!

biskaps
e-baznīcēns
#32 Nosūtīts: 9.07.2012 15:46
  


jean- šajā diskusijā esat izdiskutējuši???
Šajā kā reiz parādās samocītie iemesli.
Tu nopūlies atsevišķu teologu citātiem piešķirt lielāku autoritāti nekā Romas katoļi piešķir savējiem.
Vai tāpēc, lai nav Dieva priekšā Viņa Svētie Raksti jālasa ar paša galvu, sekojot luteriskajam tentatio, meditatio, un oratio principam?
Diemžēl, viņu domas tu attiecini uz nepareizo adresātu.
Jo Latvijā ir viena salīdzinoši liela luterāņu baznīca
un tā nemāca maldus,
bet gan Kristus evaņģēliju.
Un samocīti izdomātus iemeslus arī varam saukt īstajā vārdā - par maldiem.
Saprotot šos sektantisma maldus
un empīriski pieredzētos to nestos apšaubāmos garīgos "augļus",
atteicos no tālākas līdzdalības shizmatiski separātiskās kustībās,
izšķiroties par labu Kristus patiesībai,
kas, pateicība Dievam, nav ekskluzīvi ierobežota mazās sektantiskās kopībās.
Tātad, iedomātu un maldīgu iemeslu dēļ Tu joptojām nošķiries no kristīgas brālības ar kristiešu vairākumu.
Bet zinu, ka Tev viss nāk lēnāk.
Dieva dzirnas maļ lēnām, bet pamatīgi...

jean
e-baznīcēns
#33 Nosūtīts: 9.07.2012 16:40
  


biskap, kad man pierādīsi un parādīsi kā šis autors kļūdās Svēto Rakstu gaismā, tad varēsi teikt par kļūdainu (maldīgu) autoritātes pieņemšanu.

Man nav jāvairās no PAREIZA Svēto Rakstu skaidrojuma.

Bet, kad ex catedra teiktais (nav svarīgi vai to ir teicis Romas pāvests, vai kāds luterāņu mācītājs) runā pretī Svētajiem Rakstiem, tad šādiem bīskapiem vairs nevar sekot, ja viņi spītīgi turpina pieturēties pie saviem izteiktajiem maldiem.

Ar autoritāti nav problēmu, kamēr tā māca Svēto Rakstu patiesību. Tā lūk!!!!!

biskaps
e-baznīcēns
#34 Nosūtīts: 10.07.2012 18:16
  


jean, pārmērīgi piesaucot maldus nevietā, tiek piemirsta patiesība Kristū, pie kuras pieder arī vismaz to kristiešu redzama vienotība, kuriem nav radikālu atšķirību Svēto Rakstu izpratnē.
Šī maldu "detektēšanas" pieeja ir nesamērīgi abstrakta un subjektīva, jo ļauj neapmierinātajam indivīdam "maldus" sameklēt pēc patikas. Līdz ar to tā nav teoloģisks, bet psiholoģisks fenomens, pati būdama maldīga metode.
Tavu pieeju var redzēt visās sektās, kas uzrunā baznīcu cilvēkus, aicinot tos pamest baznīcas to it kā nepilnību dēļ.
Vislabākais veids kā pārvarēt šo maldīgo sektantisko domāšanas veidu , ir METANOJA.

jean
e-baznīcēns
#35 Nosūtīts: 11.07.2012 19:23
  


šī diskusija ir par konkrētu tēmu. Nav runa tik daudz par to, kuri no burtiņiem (t.s. baznīcām) ir pareizi, kuri ne, bet gan vispirms par principu, pēc kura vadīties.

Viens no principiem, kuru ir paudis K.F.V.Valters ir šis, ko citēju: No tā, ka cilvēks var tikt izglābts jebkurā sektā, ka visās sektantu baznīcās sastopami Dieva bērni, nav jāsecina, ka šajās sektās (pat, ja šī sekta ir lielākā baznīca pasaulē vai kāda no tās partikulārbaznīcām) var palikt. Daudzi to nesaprot. Tas ir gan tiesa, un patiesība ir tāda, ka mēs tiekam glābti ticībā, kāda var piemist dažiem šo sektantisko baznīcu locekļiem. Taču, ja es saskatu savas ķecerīgās draudzes maldus un to tomēr nepametu, tad man draud pazušana - tāpēc, ka kļūdas atzīstu, bet negribu no tām atbrīvoties.

Kā redzi, te nav runa par burtiņiem, bet gan par to, ja (tu taču zini vārdiņu "ja") saskati ķecerības vai maldus, bet paliec tajos, tad tev (t.i., tam, kas saskata šīs lietas) draud pazušana..

Pilnīgi pareizi tu saki, ka galu galā šī "pieeja ir nesamērīgi abstrakta un subjektīva".

Tomēr otra pieeja (otra galējība) ir: uzticies baznīcu vadītājiem, mācītājiem, nedomā pats, ļauj lai viņi visu lemj; ja tev šķiet (atkal subjektīvi), ka kaut kas nav kārtībā, tad pieņem, ka tā ir Dieva griba, ka viss notiek šādi baznīcās, kaut arī Raksti aicina uz pretējo, jo ..

.. jo vienīgais tiešām objektīvais (tas ir, teju vienīgā neapstrīdamā patiesība) sanāk tas, ka NEVIENS no cilvēkiem nav pilnīgs.

Diemžēl šī otra pieeja ARĪ ir SUBJEKTĪVA, jo tā ļauj BAZNĪCVADĪTĀJIEM kārtot lietas pēc savas saprašanas, t.i., SUBJEKTĪVI.

Un tad mums galu galā būtu jānonāk pie slēdziena, ka arī šai otrā variantā cilvēks pats ir atbildīgs par savu pestīšanu: jo, kad cilvēks PATS stāsies Dieva priekšā, tad tas viņam nenieka nedos un nebūs par attaisnojumu, ka, piemēram, viņš ticējis, ka "visi ceļi ved uz Romu (uz Debesīm)", jo tā teicis viņa mācītājs vai bīskaps; un tad var sanākt, ka gan paša, gan bīskapa vainas dēļ šis cilvēks nonāks ellē.

Tieši tas, savukārt, parāda, ka visvairāk nosodāmie reizē "glumie zuši un plēsīgie vilki" ir tieši tie, kas sludinot maldus, aizvilina (vai aizved) cilvēkus prom no Kristus. Un tāpēc vēl jo 100kārt atbildīgi ir tie, kas jau tapuši par kristiešiem, tas ir, vai viņi pieļauj tiem "plēsoņām" sludināt vai arī nē. Jo tie, kas ir kristieši - tie, zin, ka ticība nāk no sludināšanas, nevis no pašu nopelniem. Viņi zin, ka pareiza sludināšana ir Dieva ierocis, kas rada pestījošo ticību, bet maldu sludināšana ir velna ierocis, kas nerada pareizu glābjošu ticību vai arī grauj Dieva iedēstīto ticību. Kristieši zin, ka tāpēc ir svarīgi atšķirt maldus no patiesības. Jo vieni ved uz Debesīm, bet otri uz elli.

Pēc Valtera un daudzi citu Rakstiem uzticīgu kristiešu principa šos "glumos zušus un plēsīgos vilkus" ir jāceļ gaismā un jāvairās no viņiem.

Manuprāt, pēc otra (tevis aizstāvētā) principa šiem maldu mācītājiem ir jāļauj darboties (vai arī jāļauj bīskapam izlemt šos jautājumus), jo , tavuprāt, tas nekādi neapdraud nedz tavu, nedz to cilvēku pestīšanu, kas viņos klausās (kas, manuprāt, nepavisam nav kristīgi).

Varbūt, ka nepareizi esmu tev piedēvējis šo otro pieeju. Ja tā, tad pastāsti pats un pret kādiem maldiem tavējie nostājas pretim.

Tātad, pirmkārt, kāds ir princips pēc kā vadies, un tad arī var padiskutēt, kas ir tās radikālas atšķirības Svēto Rakstu izpratnē, ko esi pieminējis ...

biskaps
e-baznīcēns
#36 Nosūtīts: 12.07.2012 15:41
  


jean, viss Tev luterismā mūsdienu Latvijā grozās ap maldiem un atkal maldiem.
Vai pašam nav apnicis?
Būsi pazaudējis saikni ar realitāti.
Mazliet atraujies no abstraktās teoloģizēšanas a la - Valters ir teicis šo vai ko citu,
un padomā cik tad maldu vai saskatāmu ķecerību mūs'zemes luterismā ir ticis vai tiek sludināts.
Tu man varētu šos gadījumus uzskaitīt.

Vienu no LB par ķecerību izslēgtu un pēc tam "Ll" publicētu C. jau reiz diskusijā pieminējām...

Un, piemēram, vai zviedru baznīcu dēļ ķecerībām pametušie etniskie zviedri, kas tagad kalpo Latvijas draudzēs, veicina maldīšanos vai tieši otrādi, ir reāls Latvijas baznīcas ortodoksijas piemērs?

Tāpat, pastāsti, kur un kādās LELB draudzēs tiek sludinātas ķecerības un maldi un kuriem nabaga baznīcēniem vajadzētu tās atstāt un doties - atkal uz kurieni - vai uz separātismā nomaldījušies luterisma atzaru?

Esmu novērojis, ka psiholoģiskais maldu "detektēšanas" fenomens liek no mušas izpūst ziloni.
Šķiet, ka Tavs princips ir - piedalīties šajā ziloņu izpūšanas procesā.

Par principiem runājot - mans princips ir - bez nepieciešamības neizvilkt ārā no luterisma gara mantu krātuves atziņas, kas neattiecas uz lietu.
Tām visām ir savs laiks un savs pielietojums, bet tad arī adekvāts. Nav jēgas no lielgabaliem šaut tur, kur pietiek ar mazkalibra šaujamo.

jean
e-baznīcēns
#37 Nosūtīts: 12.07.2012 17:44
  


lūdzu, parādi KAUT VIENU no mušas uzpūsto ziloni, ko esmu pieminējis!!! Kopš 16. gs. ir gan parādījušies daži jauni maldi, tomēr pārsvarā visi jau aprakstīti luterāņu ticības apliecībās.

Tu man saki, ko tu tik še pa maldiem, par maldiem! Bet par ko tad, lai runā ar kādu, kurš iebrāžas un iejaucas divu cilvēku diskusijā par to, kāpēc pasaulē ir tik daudz baznīcu, -- ar bļāvieniem: shizmatiķi, shizmatiķi!

Protams, ka līdz ar Luteru Romas acīs esam shizmatiķi, bet ja tas bļāvējs ir kāds, kurš pats uzdodas par luterāni, bet kurš apgalvo, ka vairs neesot shizmatiķis, un kuram teju jebkurš citāts no ticības apliecībām ir nevajadzīga "šaušana ar lielgabalu", tad varu tevi apsveikt ar šādu principu ievērošanu! Lai sokas!!

Bet uz tavu jautājumu par LELB draudžu locekļiem atbildēšu ar jau vairākkkārt rakstīto: Taču, ja es saskatu savas ķecerīgās draudzes maldus un to tomēr nepametu, tad man draud pazušana - tāpēc, ka kļūdas atzīstu, bet negribu no tām atbrīvoties.

ja maldu nav, vai nesaskati, tad dzīvo laimīgs!!

biskaps
e-baznīcēns
#38 Nosūtīts: 13.07.2012 13:58
  


jean, par no mušas izpūstajiem ziloņiem-vai tad arī neesi no tiem, kas LB katolicitātes izpausmēs piem. liturģijā vai bīskapa amatā, izmisīgi meklē nepareizās LTA nosodītās Romas katolicisma pēdas.
Tas nekas, ka LB katolisko elementu viegli atrast tai pašā Augsburgas TA Apoloģijā, t.i. luteriskajās ticības apliecībās, kurām gan atsevišķi t.s. luterāņi pieiet selektīvi - caur vēlāku laiku teologu atziņām, kuras tiem faktiski ieņem ticības apliecību vietu.
Vēl vairāk-šīs atziņas tiek pielietotas abstrakti-bez attiecīga konteksta citzemju luterisma problēmas mākslīgi pārnesot uz LR. (Lai gan LELB šīs ķecerības nosoda un no tām savā praksē izvarās.)
Šāda attieksme, jean, ir a priori maldīga.
Līdz ar to tava sekošana šai separātiskajai nostājai ir maldīga, vēl jo vairāk, pašam izbaudot shizmatisma garīgos”augļus”uz savas ādas.
Vai velti Dievs tevi mācīja caur šīm norisēm...,padomā par to.

jean
e-baznīcēns
#39 Nosūtīts: 13.07.2012 22:21
  


neko daudz par tevis pieminētajām lietām nezinu. Par šīm lietām noteikti neesmu "pūtis" . No saistītām lietām - apustuliskā sukcesija varētu būt jautājums, kam esmu pieskāries kādreiz. Par LELB pēdējā laikā daudz neesmu interesējies. Tikai tik, cik ar kādiem kas dzīvo tuvumā sanācis satikties un parunāties. No pēdējām ziņām zinu, ka arhibīskapam patīk atpūsties un meditēt katūļu klosteros, kāds cits populārs mācītājs joprojām stāsta, ka Dieva svētītas ir visas reliģijas... nu tā... Arī Vanaga priekšvārds Vienprātības grāmatai ir korekts pret luterāņiem, bet bez sirds degsmes. Tā sirds dzirkstelīte izsprēgā, kad pieskaras "nabaga" Romas katūļiem.

Tomēr šī diskusija nebija par konkrētām baznīcorganizācijām. Pirms tu iebrāzies še, runājām par Svēto Rakstu vārdiem, ka maz rauga saraudzē visu mīklu. Dalies ar savu skatījumu. Atkārtošu tev to pašu jautājumu, ko talycam:

Taču, kad kristietis pamana, ka viņa draudzē darbojas vecais raugs (t.i., draudze turas pie maldīgiem uzskatiem un pacieš nekristīgu praksi (piem. 1. kor. 5)), tad viņam šī draudze būtu jāpamet un jāmeklē draudze, kas apliecina patiesību un noraida šos iepriekšpamanītos maldus.

Tomēr jautājums paliek iepriekšējais: cik daudz ir maz? Un vai ir jāgaida, kad "raugs saraudzēs mīklu" un tikai tad jāpamet šī sava draudze, vai arī pietiek, ka draudze (t.i., kā cilvēku kopums, parasti mācītāja vai bīskapa vadībā, un tas nozīmē, ka, pirmāmkārtām, šis garīgais vadītājs ir vainīgs pie šiem maldiem vai nepareizas prakses [patiesībā šie abi (mācība un prakse) ir vienots veselums, kā audums, kur vieni ir horizontālie pavedieni, otri vertikālie; ja kādi no pavedieniem sāk irt, tad izirst viss audums] ) turas pie "maz" maldiem, necenšoties no tiem atbrīvoties, bet apgalvojot, ka tas jau tāds sīkums vien ir, jo tas - viņi acīmredzot domā, ka - ir mazāk kā maz??!!

Palasi, kam Pāvils ir adresējis savas vēstules, ieskaitot šo, kur viņš raksta, ka maz rauga saraudzē visu mīklu, tāpēc izmēziet veco raugu no sava vidus? Vai tas ir rakstīts "mūsējiem" vai "nemūsējiem"?

Kāda man daļa tos tiesāt, kas ārā? Vai jums nav jātiesā tie, kas iekšā? Tos, kas ārā, Dievs sodīs. Izmetiet ārā ļauno no sava vidus! (1. Kor. 5)


Tātad: CIK DAUDZ IR MAZ??? Jo, ja maz rauga tiek atstāts, tas saraudzēs visu mīklu. Tā apustulis Pāvils.

biskaps
e-baznīcēns
#40 Nosūtīts: 16.07.2012 15:59
  


jean, varu tevi nomierināt, LELB pieņem WELS "sukcesijas" garīdznieku ordināciju.

Par rekolekcijām - nav tās LTA nosodītas un ir vnk garīgās dzīves stiprinājums caur lūgšanu un pārdomām - tās pašas Lutera meditatio un oratio. Par cik Rkb to tradīcija ir ilgāka, tad sanāk kā apustulis māca - pārbaudiet visu un kas labs paturiet.

Priekšvārds "bez sirds degsmes"?
Nu tu sāc kā pie pentakostiem, kuriem pasludinājums bez žestikulācijas un forsēta balss tembra un noteiktas ritmikas skaitās bez gara svaidījuma.
Vai arī domā, ka pietrūkst atsevišķiem "konfesionāļiem" raksturīgās emocionālās nosodījuma vārdu straumes?
Domāju, ka par Kristus baznīcas sašķeltību visiem kristiešiem sāp sirds un ir tikai normāli meklēt iespējas tuvināties.
Par tiem mūszemes luterisma raugiem - joprojām sagaidu no tevis konkrētus piemērus par nepareizajām mācībām&praksēm ,bet bez ziloņos transformētajām mušām.
Cik vērojams, tieši otrādi, baznīcā cenšas no tiem sliktajiem raugiem izvairīties.

Lapa  Lapa 4 no 43:  « Atpakaļ  1  2  3  4  5  ...  39  40  41  42  43  Tālāk »
...bet es teikšu tā:
Krāsas izvēle 


» e-baznīcēns  » Parole 
Vienīgi e-baznīcēni te var rakstīt. Vispirms precīzi ieraksti savu e-vārdu & paroli vai REĢISTRĒJIES.
 
⇑Augšup