258. Par ko mēs varam lūgties un ko mums vajag lūgt?

LATVIJAS LUTERANIS - pasaule kristieša acīm

:: e - POLEMIKA :: / Kas ir luterisms?

Par adiaforām lietām

Lapa 1 no 6: 1 2 3 4 5 6 Tālāk »

e-autors	Ziņa
Roberto e-pāvests	#1 Nosūtīts: 23.04.2007 12:06 Galvenais jautājums te ir šāds: vai vajāšanu laikā un ticības apliecināšanas gadījumā, ja Evaņģēlija pretinieki mums mācībā negrib piekrist, mēs tomēr nevarētu ar labu sirdsapziņu dažas atmestās ceremonijas, kas pašas par sevi ir maznozīmīgas un nav ne Dieva pavēlētas, ne aizliegtas, uz pretinieku pieprasījumu, atkal atjaunot un tādējādi šajās ceremonijās un adiaforās līdzināties viņiem? Viena daļa ir sacījusi – jā, otra – nē. _____________________ simul iustus et peccator
Roberto e-pāvests	#2 Nosūtīts: 23.04.2007 12:09 Skaidrā un patiesā mācība un apliecība par šo artikulu 1] Lai izšķirtu arī šo strīdu, mēs vienprātīgi ticam, mācām un apliecinām, ka ceremonijas jeb baznīcas riti, kas Dieva vārdā nav ne pavēlēti, ne aizliegti, bet tikai labas kārtības dēļ ieviesti, paši par sevi nav dievkalpojums vai dievkalpojuma daļa. Jo ir rakstīts: “Velti tie mani godā, sludinādami mācības, kas ir cilvēku likumi.” [Mt.15:9] 2] Mēs ticam, mācām un apliecinām, ka Dieva draudzei katrā vietā, katrā laikā atbilstoši apstākļiem ir vara mainīt ceremonijas tā, kā tas Dieva draudzei būtu visderīgāk un celsmīgāk. 3] Tomēr šajās lietās jāatturas no vieglprātības un jāsargās no piedauzības it īpaši ticībā vājo dēļ, lai tos saudzētu. [1.Kor.8:9; Rom.14:13] 4] Mēs ticam, mācām un apliecinām, ka vajāšanu laikā, kad no mums prasīta skaidra un pastāvīga ticības apliecība, tādās adiaforas lietās nav jāpiekāpjas. Jo tā saka apustulis: “Svabadībai Kristus mūs ir atsvabinājis. Tad nu stāviet stipri un neļaujieties atkal iejūgties kalpības jūgā!” [Gal.5:1] Tāpat: “Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgiem. Jo kāda daļa ir taisnībai ar netaisnību? Kas gaismai ir kopējs ar tumsību?” [2.Kor.6:14] Un: “Viņu priekšā mēs ne acumirkli neesam piekāpušies un neesam tiem padevušies, lai Evaņģēlija patiesība jūsu starpā paliktu spēkā.” [Gal.2:5] Tādā gadījumā vairs nav runa par adiaforām, bet par Evaņģēlija patiesību, par kristīgo brīvību, kas jāpatur, un par to, ka jāsargās no atklātas elku kalpošanas, lai nedotu piedauzību ticībā vājajiem. Šajās lietās mums nav pretiniekiem jāpiekāpjas, bet mūsu pienākums prasa, lai skaidri apliecinām un pacietīgi panesam, ko Dievs mums uzlicis un atļāvis Dieva vārda ienaidniekiem mums nodarīt. 5] Mēs ticam, mācām un apliecinām, ka nevienai baznīcai nav jānosoda kāda cita tikai tāpēc, ka tā vairāk vai mazāk ievēro ārējās ceremonijas, kuras Dievs nav iedibinājis, ja mācībā un visos tās artikulos, kā arī patiesā sakramentu lietošanā to starpā ir vienprātība – atbilstoši labi pazīstamajam izteikumam: Dissonantia ieiunii non dissolvit consonantiam fidei, tas ir, nesaskaņa gavēšanā neatņem saskaņu ticībā. _____________________ simul iustus et peccator
Roberto e-pāvests	#3 Nosūtīts: 23.04.2007 12:11 Maldīgās mācības par šo artikulu Mēs noraidām un nosodām šīs Dieva vārdam pretējās mācības: 1] ka cilvēku tradīcijas un iekārtojumi baznīcas lietās paši par sevi ir uzskatāmi par dievkalpojumu vai dievkalpojuma daļu; 2] ka tādas ceremonijas, pavēles un iedibināta kārtība Dieva draudzē uzturami ar spaidiem kā nepieciešami, – pretēji kristīgai brīvībai, kāda ir draudzei ārējās lietās; 3] ka vajāšanu laikā, kad ir vajadzīga skaidra ticības apliecība, mēs varam piekāpties Evaņģēlija ienaidniekiem adiaforu un ceremoniju ievērošanā vai līdzināties tiem; 4] tāpat arī – ka šīs ārējās ceremonijas un adiaforas atceļamas un ka Dieva draudzei nav atļauts to vai citu adiaforu savā kristīgā brīvībā lietot saskaņā ar apstākļiem, kā tas attiecīgā laikā būtu vislabāk baznīcai. _____________________ simul iustus et peccator
Ingars e-baznīcēns	#4 Nosūtīts: 23.04.2007 13:10 3] ka vajāšanu laikā, kad ir vajadzīga skaidra ticības apliecība, mēs varam piekāpties Evaņģēlija ienaidniekiem adiaforu un ceremoniju ievērošanā vai līdzināties tiem; 4] tāpat arī – ka šīs ārējās ceremonijas un adiaforas atceļamas un ka Dieva draudzei nav atļauts to vai citu adiaforu savā kristīgā brīvībā lietot saskaņā ar apstākļiem, kā tas attiecīgā laikā būtu vislabāk baznīcai. vai tad šie divi punkti nav zināmās pretrunās?
Roberto e-pāvests	#5 Nosūtīts: 23.04.2007 13:16 draugs Ingar, vai Tu neredzi, ka šīs ir maldīgās mācības par šo artikulu _____________________ simul iustus et peccator
Ingars e-baznīcēns	#6 Nosūtīts: 23.04.2007 13:17 man šķiet, es saprotu par ko ir runa - tā kā klb atšķēlušies no lelb, dēļ nevienprātības ticībā (par to vai tiešām tā nevienprātība ir vēl varētu pastrīdēties, jo cik es esmu ievērojis, mācības ziņā klb ne ar ko neatšķiras no lelb) tātad lai parādītu, ka nepiekrītat lelb mācībai, tad arī radat arī ārējas atšķirības. Savā ziņā es tam pielnīgi piekrītu, jo ja tiešām pieņemam, ka ja arī būtu kādas nevienprātības mācībā, tad atsaucoties uz nesakritībām varētu atmest vai ieviest dažas lietas un tomēr - vai tad ārēja atšķirība ir galvenais? manuprāt, ja adiorfie pasākumi, lai gan tie nav dievkalpojumi, bet ja tie un viss kas tajos notiek untiek mācīts ir saskaņā ar Dieva vārdu, tad tie nedz apgrūtina sirdsapziņu nedz arī ir par apgrecību vājajiem
Ingars e-baznīcēns	#7 Nosūtīts: 23.04.2007 13:20 ups, tad es atvainojos
Roberto e-pāvests	#8 Nosūtīts: 23.04.2007 13:24 draugs, Ingar, tapēc Tev būs: lasīt, domāt un tikai tad rakstīt _____________________ simul iustus et peccator
Ingars e-baznīcēns	#9 Nosūtīts: 23.04.2007 13:35 un tad kā pēc tās uzskatāmas par maldīgām?
Roberto e-pāvests	#10 Nosūtīts: 23.04.2007 13:39 draugs Ingar, kāpēc tās uzskatāmas par maldīgām? tāpec, ka tās neatbilst skaidrai Sv.Rakstu mācibai _____________________ simul iustus et peccator

Lapa 1 no 6: 1 2 3 4 5 6 Tālāk »