223. Ko nozīme tas, ka Draudze ir viena?


:: e - POLEMIKA :: / Kristīgā mācība

 Altāra sakraments jeb Svētais Vakarēdiens

Lapa  Lapa 1 no 2:  1  2  Tālāk »
e-autors Ziņa
Roberto
e-pāvests
#1 Nosūtīts: 9.04.2007 16:51   Laboja Roberto
  


Tas ir mūsu Kunga Jēzus Kristus patiesā miesa un asinis, ko pats Kristus mums, kristiešiem, ir iedibinājis ēst un dzert ar maizi un vīnu.

Tā raksta svētie evaņģēlisti Matejs, Marks, Lūka un svētais Pāvils: Mūsu Kungs Jēzus Kristus tanī naktī, kad Viņš tapa nodots, ņēma maizi, pateicās, pārlauza un deva to saviem mācekļiem, sacīdams: “Ņemiet un ēdiet, tā ir mana miesa, kas par jums top dota; to dariet, mani pieminēdami.” Tāpat Viņš ņēma arī biķeri pēc vakarēdiena, pateicās un tiem to deva, sacīdams: “Ņemiet un dzeriet visi no tā, šis biķeris ir jaunā derība manās asinīs, kas par jums un par daudziem top izlietas par grēku piedošanu; to dariet, cikkārt jūs to dzerat, mani pieminēdami” [Mt.26:26 28; Mk.14:22 24; Lk.22:19 20; 1.Kor.11:23 25]

Ar vārdiem: “par jums dota” un “izlietas grēku piedošanai” mums Sakramentā tiek dota grēku piedošana, dzīvība un svētlaime; jo, kur grēku piedošana, tur arī dzīvība un svētlaime.

Nepārprotiet ēšana un dzeršana to gan nedara, bet vārdi, kas še minēti: “par jums dota” un “izlietas grēku piedošanai”. Šie vārdi līdz ar miesīgu ēšanu un dzeršanu Sakramentā ir pats galvenais, un, kas šiem vārdiem tic, tas iegūst, ko tie saka un ko tie sola, proti - grēku piedošanu.

Gavēšana un miesīga gatavošanās gan ir jauka vingrināšanās, bet īsti cienīgs un labi sagatavojies ir tas, kas tic šiem vārdiem: “par jums dota” un “izlietas grēku piedošanai”. Turpretī, kas šiem vārdiem netic vai šaubās, tas ir necienīgs un nav labi sagatavojies, jo vārdi “par jums” prasa patiesi ticīgas sirdis.


_____________________
simul iustus et peccator
talyc
e-kardināls
#2 Nosūtīts: 18.04.2007 13:41
  


un šī ir otra pati svarīgākā lieta pēc Kristības,
http://www.ebaznica.lv/epolemika/5_22_0.html
un šinī vietā (pie altāra) izšķiras cilvēka piederība/nepiederība Baznīcai.


_____________________
...ne pret, ne par, bet ar...
Roberto
e-pāvests
#3 Nosūtīts: 18.04.2007 13:47   Laboja Roberto
  


lasīt:
http://www.ebaznica.lv/?p=123
un
http://www.ebaznica.lv/?p=235


_____________________
simul iustus et peccator
gviclo
e-kardināls
#4 Nosūtīts: 22.05.2007 17:21   Laboja gviclo
  


Ierosinu diskutēt par sekojošo Rolanda pienesumu:

"Pirms neilga laika man radās privāta sarakste ar kādu mūsu foruma dalībnieku, kurš uzskatīja manus izteikumus attiecībā pret Svēto Vakarēdienu par nepamatoti "brīviem", īpaši attiecībā uz 1. Kor. 11:29 atrodamo Pāvila norādi par cienīgu Vakarēdiena baudīšanu.

Šajā sakarā aicinu visus uz diskusiju, par to, kā īsti jāsaprot šī Pāvila norāde? Kas ir cienīga un necienīga Vakarēdiena baudīšana Pāvila izpratnē?

Lai būtu vieglāk, uzrakstīšu divas galvenās alternatīvas:

1) kristoloģiskā izpratne: "Kunga miesa" šajā gadījumā ir jāsaprot kā norāde uz Vakarēdiena elementiem - korintieši neizšķir to, ka Kristus ir sakramentāli klātesošs Vakarēdiena maizē;

2) eklezioloģiskā izpratne: "Kunga miesa" šajā gadījumā jāsaprot līdzīgi citām Pāvila vietām, kurās viņš par Kunga vai Kristus miesu runādams, to vienmēr saprot kā norādi uz kristīgo draudzi - korintieši ar saviem strīdiem un nošķiršanos pie dažādiem galdiem neizprot kristīgās Baznīcas būtību - vienotību Kristū.

Daži papildus paskaidrojumi.

Es lieliski zinu, ka luteriskajā tradīcijā ir dominējusi kristoloģiskā alternatīva - parasti iesvētes mācībās tiek mācīts, ka cienīgi Vakarēdienu bauda vienīgi tie, kuri saprot, ka "tas nav parasts mielasts", bet Dieva žēlastības līdzeklis, kurā viņiem tiek sniegta grēku piedošana un glābšana.

Tomēr 1. vēst. korintiešiem kopējais temats ir jautājums par šķelšanos draudzes locekļu starpā. Tāpat arī 11. nodaļa, kurā atrodam norādi uz cienīgu/necienīgu attieksmi pret Vakarēdienu, sākas un beidzas ar Pāvila pārmetumiem par škelšanos un nošķiršanos pie dažādiem galdiem:
"Vispirms es dzirdu, ka jūsu draudzes sanāksmēs notiekot šķelšanās, ko es pa daļai arī ticu (novierzieniem arī jābūt, lai taptu redzami jūsu starpā ticībā rūdītie), bet kad jūs sanākat kopā, nav iespējams turēt tā Kunga mielastu. Jo, mielastam notiekot, katrs steidzas paņemt savu paša ēdienu, un tā cits paliek neēdis, cits piedzeras" (1.Kor.11:18-21)
"Tāpēc, mani brāļi, kad jūs sanākat uz mielastu, tad gaidait cits uz citu. Ja kas ir izsalcis, lai paēd mājās, ka jūsu sanāksme nav jums par sodu." (1. Kor.11:33-34)

Kas Korintā notiek? Vēsturiski draudzē varēja būt apmēram 75-100 draudzes locekļu. Starp tiem - bagātie patrīcieši un nabagie, kalpi un vergi. Sapulcēšanās notiek nevis īpašā telpā, bet bagātāko draudzes locekļu lepnajās savrupmājās. Un tad parādās visā košumā cilvēka grēcīgā daba: bagātnieki var ierasties jau kādu brīdi agrāk, kamēr kalpiem un vergiem vēl jābūt darbos, un viņi var sasēsties kopā un sarīkot grieķu simpozijam līdzīgu "pasēdēšanu", gaidot pārējos. Rezultātā, kad ierodas nabadzīgākie draudzes locekļi, kuriem līdz saulrietam bijis jāstrādā, bagātie pie saviem galdiem ir paspējuši jau pieēsties un dažs pat ir krietni iedzēris, bet tiem, kam nekā nav, jāpaliek tukšā. Bagātie sēž pie bagātajiem, nabagie pie nabagajiem. Un tad viņi mēģina noturēt Vakarēdienu. Tas Pāvilam liekas kā zaimi - tik liels ir kontrasts starp draudzes būtību un Vakarēdiena jēgu, un to, kā rīkojas Korintas kristieši.

Pāvils raksta:
"Vai tad jums nav māju, kur varat ēst un dzert? Jeb vai jūs Dieva draudzi nicināt un apkaunojat tos, kam nav nekā? Ko lai jums saku, vai lai jūs slavēju?" (1. Kor.11:22)

Tad Pāvils atkārto vārdus, kas ir Vakarēdiena svinēšanas pamats.
Un tad piebilst:
"Tad nu, kas necienīgi ēd šo maizi vai dzer Tā Kunga biķeri, tas būs noziedzies pret tā Kunga miesu un asinīm" (27.p).
Proti, Kristus ir atdevis savu miesu un asinis pie krusta, lai mūs sapulcinātu Savā draudzē - Baznīcā. Ja kas to visu pārvērš par draugu būšanu un turpina nošķirties no citiem, tas zaimo Kristus upuri, kurš nodots par mums visiem - bagātajiem un nabagajiem, augstajiem un zemajiem. Pāvils brīdina: nav joka lieta Vakarēdienu svinēt zaimojošā veidā - tā, ka forma nonāk pretrunā saturam.

Tālāk seko padoms:
"Bet lai cilvēks pats sevi pārbauda, un tā lai viņš ēd no šīs maizes un dzer no šī biķera" (28.p.)
Svarīgi: cilvēkam pašam sevi jāpārbauda - kāda ir mana attieksme. (Piebilde: nevis mācītājam jāpārbauda draudzes locekļi!).

Un tad - kulminācija:
"Jo, kas ēd un dzer, tas ēd un dzer sev pašam par sodu, ja viņš neizšķir tā Kunga miesu".

Kunga miesa Pāvila teoloģijā vienmēr ir Kristus baznīca (sk. 1. Kor. 10.nod.). Tas sasauktos ar iepriekš pieminēto norādi, ka Korintieši "nicina Dieva draudzi" un tos, "kam nav nekā" (22.p.).

Tātad - korintieši nesaprot, ka Kristū Jēzū vairs nav nedz verga, nedz brīvā, nedz vīrieša, nedz sievietes. Un to nesaprazdami, viņi zaimo Kristus upuri, svinot Vakarēdienu pie šķirtiem galdiem.

Sods par to - daudzi miruši. Iespējams, tas jāsaprot garīgā nozīmē - daudzi, šādu korintiešu attieksmi redzēdami, ir atkrituši no ticības, bet citi, ārēji palikdami draudzē, novērsušies no pestīšanas.

KOPSAVELKOT: Vai Pāvils ir uztraukts par to, lai korintieši spētu atšķirt transubstanciāciju no konsubstanciācijas no sakramentālās vienības (droši zinām, ka viņiem visi šie jēdzieni pat sapņos nerādījās), jeb viņš ir uztraucies par to, ka Vakarēdiens korintiešu izpildījumā kļuvis par pretrunu - Kristus miris par visiem, bet mēs nošķiramies pie dažādiem galdiem?

Un tas nenozīmē (lai nesākas veltīga saruna), tas NENOZĪMĒ, ka maize un vīns nebūtu patiesa Kristus miesa un asinis. Jautājums ir tikai par to, kas šajā Rakstu vietā ir Pāvila rūpju un norādījumu objekts - kristoloģija vai eklezioloģija."


_____________________
Esi nomodā par sevi un mācību!
Roberto
e-pāvests
#5 Nosūtīts: 26.05.2007 13:49   Laboja Roberto
  


Piekrītu gviclo, padiskutēsīm gan, cenšoties neapspriest Rolanda Eimaņa perosnu, kurš starpcitu LA pasniedz 1.Kor ekseģēzi



_____________________
simul iustus et peccator
Roberto
e-pāvests
#6 Nosūtīts: 27.05.2007 20:14
  


Iesākumam gribētu apskatīt: "Svētības biķeris, ko mēs svētījam, vai tas nav savienošanās ar Kristus asinīm? Maize, ko laužam, vai tā nav savienošanās ar Kristus miesu? Jo, kā ir viena maize, tā mēs daudzi esam viena miesa, jo mēs visi esam šīs vienas maizes dalībnieki." [1.Kor.10:16-17]

Argumentācija, kuru Pāvils piedāvā korintiešu vērtējumam, iesākas ar diviem retoriskiem jautājumiem pantā 10:16. Pāvils jautā: "Vai tad saņemot sakramenta biķeri un maizi, jūs neiedibiniet tuvību un komūniju ar Kristu? Un ja tā, tad kā gan šī sadraudzība ir savienojama ar piedalīšanos pagāniskajos svētkos?"

Panta 10:16 retoriskie jautājumi pamatojas Svētā Vakarēdiena iestādīšanas vārdos [11:23-25] un tādā aspektā ir interpretējami. Pāvils pievēršas tam, kas korintiešiem ir zināms saistībā ar Vakarēdiena praksi. Par pantu 10:14-22 nozīmi saistībā ar baznīcas Svētā Vakarēdiena praksi.

"Svētības biķeris" [10:16] bija kauss, ar kuru noslēdzās ebreju mielasts un līdz ar kuru tika teikta pateicības lūgšana. Šīs lūgšanas iesākās ar vārdiem "Svētīgs Tu esi, ak Kungs" un tiem sekoja konkrēti pateicības vārdi. Taču vēl nozīmīgāks nekā svētības biķeris parastos mielastos bija Pashā mielasta trešais kauss, kurš bija pazīstams arī ar nosaukumu "svētības biķeris". Iespējams, ka pirmo reiz iestādot Svēto Vakarēdienu, Jēzus ir izmantojis tieši šo kausu.

Panta 10:16 ietvertā frāze ο ευλογούμεν ["ko mēs svētījam" jeb "par ko mēs pateicamies"] norāda, ka šis biķeris ir atšķirīgs no jebkura cita kausa. Par šo biķeri mēs esam īpaši pateicīgi, jo caur to mēs tiekam svētīti, saņemot Kristus asinis.

Tieši biķeris un maize - "nevis mūsu ticība vai celebrēšana kā akts" - veido "komūniju vai dalību Kristus miesā un asinīs". Kāda ir komūnijas daba? Šeit, pantā 10:16, vārdam κοινωνία piemīt tā pamata nozīme - "dalīties ar kādu". Korintiešiem, līdz ar citiem ticīgajiem, pieder sava daļa Svētā Vakarēdiena dāvanās. Šī daļa ir patiesa komūnija Kristus dāvanās. Šīs dāvanas ir Tā Kunga miesa un asinis.

Pāvils ar to nevēlas teikt, ka ticīgais vienkārši vēlreiz atceras Tā Kunga miesas un asins upura nestās dāvanas, tā it kā Viņa patiesā miesa un asinis atrastos no mums visai tālu. Līdzīgi kā par κοινωνία tiek sauktas ļoti konkrētas žēlsirdības dāvanas nabaga svētajiem Jeruzalemē ["pabalsts, sadraudzība, komūnija", Rom.15:26; 2.Kor.8:4], tā arī šeit Pāvils neuzskata sadraudzību par kaut kādām abstraktām un nenoteiktām jūtām . Gluži pretēji, caur sakramenta maizi un vīnu tiek tieši uzņemta Tā Kunga krustā sistā un pagodinātā miesa un asinis.

Papildus pierādījums šādai, burtiskai interpretācijai, ir tas, ka Pāvils lieto darbības vārdu μετέχω ["dalīties, uzņemt"] kā paralēli vārdiem κοινωνία, "komūnija" un κοινωνίος, "komunikants", pantos 10:16-21. Šīs paralēles nozīmi labi apzinājās arī daži baznīctēvi. Bazils skaidroja jēdzienu κοινωνία , "komūnija" kā μεταληφίς ["piedalīšanās, saņemšana"] un Hrizostoms to salīdzināja ar μετοχη ["dalība"]. Vēl viena κοινωνία , "komūnija" un μετέχω "dalīties, uzņemt" paralēle ir πίνω, "dzert", kuru Pāvils lieto pantā 10:21. Šie izteiksmes līdzekļi ir burtiski, nevis metaforiski.

Tādējādi dalība Kristus miesā un asinīs notiek burtiski, ņemot, ēdot un dzerot šīs svētās lietas [10:17, 21]. Ar šiem līdzekļiem kristietis saņem jaunas derības sniegtos labumus [11:25], respektīvi, grēku piedošanu - kuras dēļ Kristus atdeva savu miesu un izlēja savas asinis - dzīvību un pestīšanu.

Tā kā visi kristieši ēd no viena klaipa, kurš ataino vienu sakramentālu miesu, tad "mēs daudzi" [10:17] tiekam veidoti kā viena mistiska Kristus miesa, kristīgā baznīca. "Sakramentālā miesa savieno kopā ekleziastisko 'miesu'". Patiesi, fiziskā veidā uzņemot mūsu Kunga krustā sisto un augšāmcelto miesu Viņa sakramenta maizē, mēs svēto sadraudzē kļūstam par vienu miesu ar Viņu un viens ar otru [10:17; salīdz. 6:15-17 un Ef.3:6]. Agrīnajā baznīcas kārtībā, Didahē, šie Pāvila vārdi tiek atspoguļoti eiharistiskajā lūgšanā [9:4]: "Tāpat kā šī salauztā maize tika izkaisīta kalnos, savākta un darīta par vienu, tā ļauj savai baznīcai no pasaules galiem tikt sapulcinātai Tavā Valstībā".

Hrizostoma teiktais ir vēl tuvāks Pāvila tekstam:
"Kas ir maize? Kristus miesa. Par ko kļūst tie, kas no tās bauda? Par Kristus miesu. Ne par daudzām, bet par vienu miesu. Tāpat kā maize, sastāvoša no daudziem graudiem, kļūst par vienu veselumu, tā ka graudi tajā nav manāmi. Tie gan eksistē, taču to atšķirības apslēpj kopība un tā arī mēs esam savienoti gan viens ar otru, gan ar Kristu. Nav viena miesa tev jāuztur un cita tavam kaimiņam, bet gan visiem viena. .. Tātad, ja mūs visus uztur viens un mēs visi kļūstam viens, kāpēc gan mēs visi nepaužam vienādu mīlestību?"


_____________________
simul iustus et peccator
puritan
e-baznīcēns
#7 Nosūtīts: 28.06.2007 22:19
  


ak, braalji un maasas-- cik spirdzinosh ir šis raxtinjš:
http://www.reformed.org/webfiles/antithesis/index. html?mainframe=/webfiles/antithesis/v2n2/ant_v2n2_ presence.html
..man žēl, ka nav laix neko vairaak patulkot/uzraxtii ..piedodiet, jel


_____________________
I embrace the Calvinistic scheme, not because of Calvin, but Jesus Christ has taught it to me
--------------
SOLI DEO GLORIA
puritan
e-baznīcēns
#8 Nosūtīts: 28.06.2007 22:57
  


te ir arii baigais forshais texts:
http://homepage.mac.com/shanerosenthal/reformation ink/srsupper.htm
vai kaadam varbuut ir laix kaut ko uzraxtiit par to?


_____________________
I embrace the Calvinistic scheme, not because of Calvin, but Jesus Christ has taught it to me
--------------
SOLI DEO GLORIA
Ķencis
e-baznīcēns
#9 Nosūtīts: 21.08.2007 11:51
  


Rolands raksta:

Kunga miesa Pāvila teoloģijā vienmēr ir Kristus baznīca (sk. 1. Kor. 10.nod.).

Ja mēs lasām 1. Kor. 10. un 11. nod. tad redzam, ka Rolanda apgalvojums ir tīrais nonsens. Pāvils taču nesaka, ka mēs ēdam Kristus baznīcu, bet gan Viņa miesu.

Tiesa, Pāvila rūpe šeit nav vispirms paskaidrot Kristus klātbūtni Sakramentā, tomēr viņš to uzsver, un ikviens korintietis, kas izteiktu Rolandam līdzīgus apgalvojumus, dabūtu izjust, ko nozīmē Pāvila apustuliskā autoritāte.

Interesanti, ka tieši runājot par draudzes un atsevišķā kristieša dzīvi, Rakstos ir izteiktas diženās kristoloģiskās patiesības. Liberālās teoloģijas un arī Romas katoļu mēģinājumi tās mazināt, un socioloģisku vai eklezioloģisku apsvērumu dēļ pirmajā vietā likt Kristus mistisko miesu, vienkārši liecina par mūsu laikos valdošo vienladzību pret mācību.


_____________________
I am a fine polemicist.
kristiec
e-baznīcēns
#10 Nosūtīts: 22.08.2007 14:01
  


Ķencis, ja vēl ņem vērā, ka vēstule Korintiešiem ir adresēta ne tikai Korintiešiem, bet "Visiem, kas piesauc Kungu Jēzu visās vietās", tad lieta ir vēl nopietnāka!

Lapa  Lapa 1 no 2:  1  2  Tālāk »
...bet es teikšu tā:
Krāsas izvēle 


» e-baznīcēns  » Parole 
Vienīgi e-baznīcēni te var rakstīt. Vispirms precīzi ieraksti savu e-vārdu & paroli vai REĢISTRĒJIES.
 
⇑Augšup