50. Kādā veidā mēs klausāmies Dieva Vārdu labprātīgi?


:: e - POLEMIKA :: / Kristīgā mācība

 Ko Dievs saka par Saviem baušļiem?

Lapa  Lapa 1 no 2:  1  2  Tālāk »
e-autors Ziņa
Roberto
e-pāvests
#1 Nosūtīts: 9.04.2007 17:01   Laboja Roberto
  


Viņš saka tā: "Es, Tas Kungs, tavs Dievs, esmu dusmīgs Dievs, kas tēvu grēkus pie bērniem piemeklē līdz trešajam un ceturtajam augumam, tiem, kas mani ienīst; un dara žēlastību līdz tūkstošajam augumam tiem, kas mani mīl un tur manus baušļus." [2.Moz.20:5b-6]

tas nozīmē, ka Dievs draud sodīt visus, kas šos baušļus pārkāpj; tāpēc mums visiem būs bīties no Viņa dusmām un nebūs neko darīt pretēji šiem baušļiem.

Turpretim Viņš apsola žēlastību un visu labu tiem, kas šos baušļus tur, tāpēc mums arī būs Viņu mīlēt, uz Viņu paļauties un labprāt dzīvot pēc Viņa baušļiem.


_____________________
simul iustus et peccator
talyc
e-kardināls
#2 Nosūtīts: 18.04.2007 12:33
  


Šinī jautājumā cilvēku nomaldīšanās visbiežāk izpaužās iekš to, ka
a) vieni domā, ka jau spēj(ējuši) bauslību piepildīt
b) otri domā, ka vēl spēs bauslību piepildīt (ar Diev-palīgu)
c) citi domā, ka Jēzus bauslību atcēlis (ka tā vairs nava jāpilda)


_____________________
...ne pret, ne par, bet ar...
Svilpaste
e-baznīcēns
#3 Nosūtīts: 24.04.2007 12:01
  


Un daži, lepojas ar saviem grēkiem, jo "tādējādi var pie viņiem piepildīties Dieva žēlastība, tāpēc nav ko no tiem kaunēties".


_____________________
Mēs esam pietiekoši reliģiozi, lai ienīstu viens otru, bet nepietiekoši reliģiozi, lai mīlētu viens otru.
talyc
e-kardināls
#4 Nosūtīts: 24.04.2007 12:26
  


un vēl ir teiciens: "mēs nespējam spriest par apkārtējiem
vien citādi kā vien no sevis pašiem"
- - -
jeb citiem vārdiem sakot:
"citos visvairāk kaitina tieši tas,
ko sevī cenšamies (domājam ka izdevies) apspiest"



_____________________
...ne pret, ne par, bet ar...
ddauka
e-baznīcēns
#5 Nosūtīts: 24.04.2007 14:18
  


Brāli Talyc, kā tu saproti šos MK vārdus:uz Viņu paļauties un labprāt dzīvot pēc Viņa baušļiem
Tu varbūt esi iedomājies labprāt dzīvot pēc baušļiem bez Dievapalīga, ko?

talyc
e-kardināls
#6 Nosūtīts: 24.04.2007 17:59
  


un kā tu,dd saproti šo: "Pavēli Tam Kungam savu ceļu un ceri uz Viņu, gan jau Viņš tad darīs..."?


_____________________
...ne pret, ne par, bet ar...
Iviite
e-baznīcēns
#7 Nosūtīts: 9.05.2007 02:02
  


Žēlastība un sods, jo Dievs par sevi saka: "Esmu taisnīgs Dievs.." - "..neatstās nesodītu" to, kas šos Viņa vārdus "nelietīgi valkā".
---
Kā taisnīgu Viņš sevi parāda arī žēlastībā, "jo arī mūsu Lieldienas Jērs ir par mums upurēts - Kristus" (1.Kor.5.,7). "Dieva Jērs", sacīja Jānis Kristītājs.
---
Dieva likumos ir runāts par izvešanu no verdzības Ēģiptē. Ar Pasā jēra (Lield.jēra) upuri izgāja no Ēģiptes. Tā asinis "saudzēja" to pirmdzimtos, kas ievēroja Dieva norādīto glābšanu.
---
Tāpēc par tā laika izraēliešu piedzīvoto, izejot no Ēģiptes, lai sāktu kalpot Dievam, kā Viņa ļaudis, ir runāts arī JD Rakstos, kā par būtisku mācību JD realitātē, kas ir piepildījusies nodrošinātā glābšanā mūžīgai dzīvei.
---
Dieva likumos šie vārdi mums ir par mācību, kā norādījums uz Kristu. Viņš atgādināja, ka no vergošanas grēkam "Dēls jūs darīs brīvus" (Jņ.8.,36). Brīvus arī no soda caur savu Upuri tāpat kā Lieldienas (Pasā) jērs, atbrīvojot Ēģiptē.

===
Tāpēc Dieva atgādinājums pirmajā bauslī par izvešanu no Ēģiptes, satur paredzējumu par Sava Dēla Upuri, kā Dieva Lieldienas jeb Pasā Jēru mūsu taisnīgai glābšanai no soda, parādot žēlastību jeb mīlestību tiem, kas šo paziņoto žēlastību "nelietīgi nevalkā".
---
Baušļos Dievs raksturo Sevi, kā taisnīgu žēlastības un mīlestības Dievu, sagādājot mums, grēciniekiem, glābšanu taisnīgi, bet nepamet nesodītu to, kas šo evaņģēliju ignorē - nelietīgi valkā.
---

Iviite
e-baznīcēns
#8 Nosūtīts: 9.05.2007 02:40
  


Kurš ir bezgrēcīgs?
----
Šīs ir galvenās Dieva prasības desmit likumos mīlēt Viņu, jo Viņš ir parādījis tādu nepelnītu žēlastību pret mums, un kā apžēlotiem mums jāmīl citam citu.
To vēlamies.
Cik pilnīgi to spējam?
Nespējam.
Bauslība nespēj mums dot dzīvību "mūsu miesas dēļ".
Tāpēc jau "tiem, kas ir Jēzū Kristū, vairs nav nekādas pazudināšanas", jo "Viņš grēku, kas bija miesā, pazudinājis uz nāvi, lai bauslības TAISNĪBAS prasība tiktu piepildīta mūsu dzīvē.." (Rom.8.,1-7,15-16).
Mums vairs nav "verdzības gars", bet esam Dieva bērni un ja ir "iznācis" grēkot, tad lūdzam: mūsu Tēvs debesīs, piedodi.. Kristus nopelna dēļ. Tādējādi Kristus Garā staigājam bez grēka apziņas, bez vainas apziņas, brīvi un priecīgi.
Vai tad vajadzētu būt citādi?

Roberto
e-pāvests
#9 Nosūtīts: 9.05.2007 02:51   Laboja Roberto
  


mīļā Iviite,
Tādējādi Kristus Garā staigājam bez grēka apziņas, bez vainas apziņas, brīvi un priecīgi.

vai tiešām tā ir? Tevi sirdsapziņa vairs nemoka? nejūties vainīga Dieva Tā Kunga vaiga priekšā ne druskas?

vai varu darīt ko un kā mana sirds tīko. es esmu kļuvis svēts, ka man nav vajadzīgs nedz Dieva žēlastība, nedz grēku piedošana.

vai visi mani grēki ir kļuvuši par tikumiem?


_____________________
simul iustus et peccator
Iviite
e-baznīcēns
#10 Nosūtīts: 9.05.2007 12:58
  


Ak, vai kā var pārprast!
Es grēkoju katru dienu, tāpat kā Jūs. Vai tad tiešām Jūs katru dienu staigājat kā nosodīts? Vai nelūdzat Dievu, vismaz rītos un vakaros, lai viņš Jums piedod - dara brīvu no "sirdsapziņas mokām" un šķīstī pilnīgi no visiem grēkiem, ka nepaliek "ne druskas"?
---
JD Dievs to ir apsolījis - piedot un nepieminēt vairs piedotos grēkus. Tāpēc Dievs pats apsola rakstīt Savus baušļus mūsu prātā un sirdī, jo sirds un prāts pēc lūgšanas nav šo Dieva norādījumu, pirmkārt, desmit likumu pārkāpējs.
---
Šo žēlastību mēs JD saņemam, pateicoties Kristus Upurim.
---
VD par šo žēlastību mācīja simboliskie upuri par grēkiem, lai salīdzinātos ar Dievu, ticot apsolītajam čūskas (velna) Uzvarētājam, piem., Ījabs zināja un ticēja, ka Viņa Glābējs ir dzīvs , bet pēcgalā Viņš celsies pār pīšļiem, lai arī Ījabs varētu celties un To skatīt.
---
Nepērtrauktā upura jēra dedzināšana rītos un vakaros VD mācīja par Dieva nepārtraukto apžēlošanu ik dienas.
---
Bet ik gadus lielā salīdzināšanas diena ar upurēšanu, pieminot grēkus, mācīja par lielo salīdzināšanās iespēju, kas var patiesi atņemt grēkus. Ebr.9:28; 10:1-4.
---
Lieldienas - Pasā jēra upuris, izejot no Ēģiptes, mācīja par iziešanu jeb vecās grēcīgās dzīves atstāšanu, lai sāktu kalpot Dievam jaunā dzīvē - salīdzinoties ar Dievu vienmēr. Viņš ir tas, kas spēja atbrīvot un izvest šajā ceļā uz apsolīto zemi. "Es esmu Ceļš.."
---
Bez salīdzināšanās ar Dievu caur Upuri mēs neesam atbrīvoti no soda, ko pieprasa Dieva likumi. 2.Kor.5:17-21.

---
"..lūdzam Kristus vārdā: Ļaujaties salīdzināties ar Dievu!" 20.p.
---

Lapa  Lapa 1 no 2:  1  2  Tālāk »
...bet es teikšu tā:
Krāsas izvēle 


» e-baznīcēns  » Parole 
Vienīgi e-baznīcēni te var rakstīt. Vispirms precīzi ieraksti savu e-vārdu & paroli vai REĢISTRĒJIES.
 
⇑Augšup